Naci-Skinhedi

Vikipēdijas raksts

Naci-skinhedi jeb White Power skinhedi ir rasistiski un labēji noskaņoti skinhedi. Bieži saistīti ar neo-nacismu.

Tipiski rasisti, antiemīti un nacinālsociālisti, kas ir arī pret homoseksuālistiem un musulmaņiem.

Skinhedi ieguva lielu mediju uzmanību, kad tos pārņēma Nacionālā Fronte, lai aizsargātu to gājienus un akcijas. Partijas uzskati pret darba tirgus atvēršanu imigrantiem šķita pievilcīgi daudziem strādnieku šķiras skinhediem, kuriem bija jāsacenšas par darbiem un algām. Mediji fokusējās uz skinhedu biežo vardarbības lietošanu un anti-imigrantu nostāju, saucot to par rasismu. Daži no šiem skinhediem vēlāk radīja radikālu labā spārna organizāciju Combat 18.

[izmainīt šo sadaļu] Mūzika

Vispirms klausījās smago mūziku, ko spēlēja ansambļi "The Business", "4 Skins", "Last Resort" u.c. Jaunais mūzikas stils ieguva nosaukumu: Oi!. Viņi gan bija ļoti lieli patrioti, taču politiska mūzika nebija vēl radusies, tāpēc dziesmas pārsvarā bija par skinhedu dzīves stilu: būt melnstrādniekiem, iet uz futbola spēlēm un dauzīt otras komandas fanus, dzert alu, būt varonīgiem, dauzot ne baltos iebraucējus vai kreiso spārnu hipīšus.

Septiņdesmitajos gados parādījās jauna mūzika ar patriotiska un politiska skanējuma vārdiem. 1977. gadā pirmais politiskais ansamblis Skrewdriver tika nodibināts Jana Stjuarta vadībā. Viņu pirmās dziesmas vēl nebija visai politiskas, bet pirmais ieraksts "You’re So Dumb" kļuva populārs un palīdzēja iegūt fanus. Jans bija labos draugos ar Motorhead dziedātāju Lemiju Kilminsteru, un viņi kopā koncertēja. Viņu pirmai platei "All Skrewed Up" (Chiswick Records) arī vēl nebija politiska skanējuma. Jans gribēja ansambli vest citā virzienā, to "Chiswick Records" atteicās atbalstīt.

Ansamblis izjuka. Jans iestājās Nacionālā Frontē, vēlāk – Britu Nacionālistu partijā ar cerību, ka viņi atbalstīs ansambļa attīstīšanu un koncertu organizēšanu, bet tas nenotika. 1982. gada vasarā Janu pierunāja atkal sākt strādāt ar ansambli. Drīz prese izplatīja baumas, ka Skrewdriver ir rasistu ansamblis. Neilgi pēc tam baumas kļuva par realitāti: kādā koncertā uz "100 Club" skatuves Jans, pacēlis labo roku, teica: "This one’s called Tomorrow Belongs To Me" (Šīs dziesmas nosaukums ir "Rītdiena pieder man"). Publika priecājās par jaunās dziesmas vārdiem, un tā sākās "Skrewdriver" politiskais virziens. Ansambļa popularitāti Nacionālā Fronte mēģināja izmantot un sāka rekordkompāniju "White Noise", un Jans rīkoja koncertus "Roks pret komunismu". Jans ierakstīja dziesmu "White Power", ko prese nokristīja par visļaunāko visā dziesmu eksistencē. Īsās plates "Boots And Braces", "Voice Of Britain" un viņu otrā pilna garuma plate "Hail The New Dawn" drīz sekoja. Jans nonāca cietumā par kaušanos ar nēģeriem, viņš nosēdēja gadu. Jauno plati "Blood And Honour" viņš dzirdēja tikai pēc gada, kad iznāca no cietuma.

Viņa popularitāte nebija mazinājusies, bet gluži otrādi, un viņš sakomponēja dziesmas jaunai platei "White Rider", kas iznāca 1987. gadā. Jaunajam ierakstam bija labāka kvalitāte, un tas kļuva vēl populārāks nekā līdzšinējie. Janam kļuva skaidrs, ka Nacionālajai Frontei, kas viņu līdz šim atbalstīja, nauda bijusi pirmā vietā, tāpēc viņš izstājās no partijas un, cieši sadarbojoties ar vācu Rockorama, iesāka jaunu ierakstu kompāniju "Blood And Honsour".

Tai laikā Anglijā sāka darbību daudzi jauni ansambļi. Populārākie bija "No Remorse" un "Brutal Attack". "No Remorse" pirmais disks "This Time The World" nosaukuma dēļ vien ātri kļuva plaši pazīstams visā balto pasaulē. Drīz tam sekoja otrs disks.

Šis laikposms bija auglīgs starptautiskās skinhedu kustības attīstībai. Visā pasaulē sāka darbību jauni ansambļi. Amerikā bija viens no pirmajiem "Midtown Bootboys", bet viņu vidū bija ielavījies spiegs un ansamblis nonāca cietumā, pirms viņu pirmā plate tika ierakstīta. Viņu pieteikumkasete tika izplatīta pa visu pasauli, to cits no cita pārrakstīja, kamēr kvalitāte kļuva tik slikta, ka lāga nevarēja sadzirdēt. Kad bundzinieks un basists tika brīvībā, amerikāņu "White Terror Records" iesrakstija pieteikumkaseti diskā "The Time Has Come". Viņi aizsāka jaunu ansambli "Berserkr" un izdeva disku "The Blood Of Our Ancestor" ar "Resistance Records". Kad arī MB dziedātāju beidzot izlaida, arī viņš, protams, pievienojās pārējam ansamblim, tas un ierakstīja otro disku "Crush The Weak". 1997. gadā jauno disku "Unfinished Business" viņi izdeva, atjaunojuši ansamblim veco nosaukumu "Midtown Bootboys".

Arī ansamblis "Bound For Glory" bija viens no pirmajiem skinhedu ansambļiem Amerikā. Viņu disks "Warrior’s Glory" bija pirmais, kam sekoja daudzi citi.

1990. gadā arī Kanādā nodibinājās pirmie skinhedu ansambļi – "Rahowa", "Cross", "Stormfront". Nepolitiskais skinhedu ansamblis "Vacant Lot" aizsāka darbību šai laikā, taču, kad dziedātājs, viens no vecākajiem Kanādas skiniem Grifins, izdomāja, ka jākomponē politiskas dziesmas, ansamblis izjuka, bet Grifīns organizēja ansambli "Aryan", ar kuru ierakstīja disku "New Storm Rising". Pirms otrā diska ierakstīšanas notika ģitāristu maiņa, "Where Iron Eagles Fly" ierakstā ģitāru spēlē Džons Latvis no "Rahowa". Ap šo laiku līdzīgi ansambļi uzradās visā pasaulē, kur vien bija baltie jaunieši, kas tajos muzicētu: Austrālijā "Fortress", Zviedrijā "Division S", "Svastika", "Heroes In The Snow", Slovākijā "Excalibur", Spānijā "Esteripe Imperial", Vācijas "Totenkopf", "Endstufe" utt.

Anglijā Jans Stjuarts mēģināja izplatīt mūziku citos žanros un iepazīstināt skinus ar citu laiku līdzīgu mūziku, izdodot disku "The Klansman" ar Amerikas konfederātu karavīru un Kukluksklana dziesmām.Tā bija vecā Dienvidamerikas roka stila mūzika. Kopš tā laika skini sāka klausīties dažādu līdzīgas nokrāsas mūziku: konfederācijas karavīru dziesmas Bobija Hortona ierakstā, roku un kantrī no Amerikas dienvidiem, ko ierakstīja Džonijs Rebels, Džesijs Džeims, Džims Krouss u.c., Eiropas tautu dziesmas un Otrā pasaules kara SS karavīru dziesmas. Jans arī ierakstīja disku ar "Patriotic Ballads". Kaut Jans eksperimentēja ar dažādu mūziku, viņš tomēr vēl ierakstīja dažus tradicionālus skinhedu diskus. 1993. gada vasarā tika ierakstīts "Hail Victory". 23. septembrī, pirms disks nāca klajā, Jans smagi cieta avārijā un aizgāja viņsaulē. Dīvainā kārtā viņa pēdējā diska vienai dziesmai bija nosaukums "Time To Die" (Laiks mirt).

Pēc Jana nāves atceres koncerti tika rīkoti visā pasaulē. Milzīgs koncerts tika rīkots Anglijā, taču policija ar bruņotu spēku to pārtrauca, apcietinot vairākus simtus apmeklētāju. Koncerts Amerikā tika rīkots gadu vēlāk, 1994. gada septembrī. Apmeklētāji ieradās no visas pasaules. No Anglijas spēlēja "No Remorse" un "Squadron", kā arī "Bound for Glory", "Rahowa", "Berserkr" un citi. Koncerta nobeigumā biedri no visiem ansambiem pievienojās "No Remorse" dziesmai "Farewell Ian Stuart". Pēc koncerta "Nordic Thunder" dziedātājs Džo Rovens atceļā bija ar draugiem apstājies pie veikala, kur izcēlās kautiņš ar nēģeriem. Džo tika sašauts un aizgāja uz Valhallu, atstādams sievu ar bērnu.

"No Remorse", ciemojoties Amerikā divas nedēļas, ierakstīja disku "The Best of No Remorse". Gadu vēlāk "Resistance Records" un "Nordland Records" kopīgi izlaida dubulto kompaktdisku Jana Stjuarta atcerei, kā arī videokaseti ar iepriekšējā gada koncerta ierakstu. Diskā bija Jana dziesmu jaunās versijas, kā arī dažas oriģināldziesmas Jana atcerei. Tās ierakstīja visi ansambļi, kas sadarbojās ar abām ierakstu kompānijām.

Kopš sešdesmitajiem gadiem skinhedu mūzika ir attīstījusies un mainījusies. Jans un "White Rider", eksperimentējot ar smago metālu, karavīru dziesmām vai vieglām akustiskām dziesmām, mums pierādīja, ka mūzika var būt vienlaikus gan patriotiska, gan kvalitatīva. Skinhedu žanrs vairs neseko vienam noteiktam mūzikas stilam. Ir ansambļi, piemēram, "Rahowa", "Berserkr", "Squadron", "Broadsword", "Shutdown", u.c., kas turpina izplatīt mūziku, piemērotu arī citiem žanriem, bet citi ansambļi – "Max Resist And The Hooligans", "Aryan", "The People Haters" u.c. – palikuši līdz galam uzticīgi "Oi"» stilam.