Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Vikipēdijas raksts

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Vadītājs	Jānis Dinevičs
Dibināta	1904.g (LSDSP uzskats) 1989.g (atjaunota Latvijā)
Ideoloģija	sociāldemokrātija
Starpt. organizācijās	Sociālistiskā Internacionāle
Eiroparlamentā	nav
Saeimā	nav
Ministri	nav
Pašvaldībās	vada: Olaine koalīcijā: Rīga Daugavpils
Mājaslapa	www.lsdsp.lv
Skat. arī	Latvijas politika Partijas Latvijā

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija — Latvijas sociāldemokrātiska partija, pieder pie politiskā spektra "latviešu" spārna. Rīgas domē 5 deputāti. Reizēm, parasti pirms vēlēšanām, tiek izdots laikraksts "Sociāldemokrāts".

Satura rādītājs

1 LSDSP vēsture mūsdienu Latvijā
2 LSDSP priekšsēdētāji
- 2.1 Pēc norobežošanās no lieliniekiem
- 2.2 Pēc apvienošanas ar LSDP
3 Šķelšanās
4 Rezultāti vēlēšanās
5 Literatūra
6 Saites

[izmainīt šo sadaļu] LSDSP vēsture mūsdienu Latvijā

1989. g. darbību Latvijā atsāka LSDSP ar V. Šteinu un, vēlāk, U. Bērziņu un J. Dineviču priekšgalā.

1990. g. 14. aprīlī LKP frakcija, kas iestājās par Latvijas neatkarību, dibināja Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju Ivara Ķezbera vadībā, kas 15. septembrī tika pārdēvēta par Latvijas Demokrātisko darba partiju. Tās vadību 1992. g. uzņēmās Juris Bojārs.

1993. g. 5. Saeimas vēlēšanās LSDSP saņēma 0,66% balsu, LDDP — 0,94%.

1995. g. 6. Saeimas vēlēšanās LSDSP, LDDP un partija "Taisnība" piedālījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums", kas ieguva 4,56% balsu, bet neguva pārstāvniecību Saeimā. Nekavējoties pēc vēlēšanām LDDP tika pārdēvēta par LSDP (Latvijas sociāldemokrātisko partiju).

1997. g. janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas Domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva Daugavpilī, kur tās sarakstu vadīja no TSP aizgājis pilsētas mērs Aleksejs Vidavskis.

1998. g. 7. Saeimas vēlēšanās LSDSP un LSDP piedālījās kā Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība, gūstot 14 vietas (12,87%).

1999. g. 28. maijā LSDP un Latgales Demokrātiskā partija pievienojās LSDSP.

2001. g. Rīgas Domes vēlēšanas — 1. vieta, 23,43%, 14 deputāti. LSDSP nāca pie varas koalīcijā ar PCTVL un TB/LNNK (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Partijas priekšsēdētāja dēls Gundars Bojārs kļuva par galvaspilsētas mēru, bet Māris Tralmaks par izpilddirektoru. Partijas pārstāvji 2001.-2005. g. ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un zināmu laiku arī Jūrmalā.

2002. g. 8. Saeimas vēlēšanās — 4,00% (SDS — 1,5%), Rīgā — 3,52% (SDS — 1,00%). Par iemesliem šādai neveiksmei parasti sauc SDS atšķelšanos, koalīcijas sastāvu Rīgas Domē un E. Repšes iesaistīšanos politikā harizmātiska "tautas glābēja" lomā.

2004. g. Eiroparlamenta vēlēšanās — 4,77% (SDS — 0,34%), Rīgā - 3,87% (SDS — 0,25%).

2005. g. Rīgas Domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS — 0,18%, LJP — 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis Dainis Īvāns tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju, un 2007. g. LSDSP atgriezās pie varas, partijas priekšsēdētājam Dinevičam kļūstot par Rīgas vicemēru.

Ilggadējs partijas priekšsēdētājs J. Bojārs kā bijušais VDK darbinieks nebija tiesīgs kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kamēr šo aizliegumu personīgi viņam 15.06.2006. neatcēla Satversmes tiesa. Vienam no partijas līderiem 20.—21. gs. mijā Jānim Ādamsonam (pārgāja no "LC" uz LSDSP 1996. g., no tās uz TSP 2005. g.) šis aizliegums saglabājas.

9. Saeimas vēlēšanām LSDSP sarakstā tika izvirzīti arī partijas Latgales Gaisma, Darba partijas un KDS pārstāvji, tomēr Saeimā saraksts neiekļuva.

[izmainīt šo sadaļu] LSDSP priekšsēdētāji

[izmainīt šo sadaļu] Pēc norobežošanās no lieliniekiem

1918.—1922. g. — Pauls Kalniņš

1922.—1922. g. — Ansis Buševics

1923.—1929. g. — Ansis Rudevics

1929.—1934. g. — Fricis Menders

[izmainīt šo sadaļu] Pēc apvienošanas ar LSDP

1999—2002 — Juris Bojārs, LDDP un LSDP priekšsēdētājs no 1992. līdz pat 1999. g.

2002—2005 — Dainis Īvāns

2005—2006 — Juris Bojārs

2006 Guntars Jirgensons (p. i.)

Kopš 2006 — Jānis Dinevičs

NB LNKP, LDDP pirmais vadītājs bija I. Ķezbers; atjaunoto LSDSP Latvijā pirms apvienošanas vadījuši Valdis Šteins, Uldis Bērziņš, Egīls Baldzēns, Jānis Dinevičs, Arnis Mugurēvičs, Jānis Ādamsons.

[izmainīt šo sadaļu] Šķelšanās

2000 — Daugavpils pilsētas partija (A. Vidavskis).

2002 — Sociāldemokrātu savienība—SDS (E. Baldzēns, P. Salkazanovs, J. Leja). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī JSS, kas tomēr atgriezās 2003. g.

2004 — Latvijas Jaunatnes partija (J. Kuzins, A. Kontanistovs).

[izmainīt šo sadaļu] Rezultāti vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti	Piezīmes
1993.	5. Saeimas vēlēšanas	0,66 (Rīgā - )	0 (no 100)	LSDSP (LDDP — 0,94%)
1995.	6. Saeimas vēlēšanas	4,56 (Rīgā - )	0 (no 100)	LSDSP, LDDP, "Taisnība"
1997.	Pašvaldību vēlēšanas	Rīgā - 18,70	11 (no 60)	LSDSP, LSDP
1998.	7. Saeimas vēlēšanas	12,81 (Rīgā - 11,26)	14 (no 100)	LSDSP, LSDP, LatgDP
2001.	Pašvaldību vēlēšanas	Rīgā - 23,43	14 (no 60)	.
2002.	8. Saeimas vēlēšanas	4,00 (Rīgā - 3,52)	0 (no 100)	.
2004.	6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas	4,77 (Rīgā - 3,87)	0 (no 9)	.
2005.	Pašvaldību vēlēšanās	Rīgā - 9,57	7 (no 60)	.
2006.	9. Saeimas vēlēšanas	3,50 (Rīgā - 2,69)	0 (no 100)	LSDSP, KDS, DP, LG