Kaļiņingradas zoodārzs

Vikipēdijas raksts

Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārza logo
Ieeja Kaļiņingradas zoodārzā
Atklāts:	1896.gadā
Atrašanās vieta:	Kaļiņingrada, Krievija
Platība:	0,165 km² (40,5 akri)
Koordinātes:	54°43′20″N 20°29′18″E / 54.72222, 20.48833Koordinātas: 54°43′20″N 20°29′18″E / 54.72222, 20.48833
Dzīvnieku skaits:	2264 (2005.gadā)
Sugu skaits:	315 (2005.gadā)
Īpašnieki:	AZA
Mājas lapa:	zoo.kaliningrad.net

Kaļiņingradas zoodārzs (kādreiz Kēningsbergas zoodārzs) ir viens no Krievijas lielākajiem un vecākajiem zoodārziem. Zooloģiskais dārzs Kaļiņingradā tika atvērts 1896.gadā. Kaļiņingradas zoodārza platība ir 16,5 hektāri, tajā dzīvo 315 dzīvnieku sugas un 2264 īpatņi (2005.gadā).

Kaļiņingradas zoodārzā atrodas arī dendrārijs, kurā aug reti augi, piemēram, ginka koks, kurš auga jau tai laikā, kad uz zemeslodes dzīvoja dinozauri.

Zoodārzā atrodas arī dažādu dzīvnieku skulptūras: bronzas aļņa, akmens orangutāna statujas un citas. Ieeju zoodārzā rotā dažādu dzīvnieku portreti. Kā arī zoodārza teritorijā atrodas dažas pirmskara ēkas un strūklaka.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Vācu periods

Ziļoņmāte Dženni vadā kēningsbergiešu bērnus. 1911.gads.

1895.gadā tagadējā zoodārza vietā bija Ziemeļaustrumu Vācijas rūpniecības un amatniecības izstāde. Pēc izstādes beigām Hermanis Klāss piedāvāja nevis novākt izstādei paredzētos koka paviljonus, bet gan izmantot tos, kā zooloģiskā dārza aprīkojumu. Šī ideja guva atbalstu no vietējiem iedzīvotājiem. Līdz ar to, 19. gadsimta 80. gados toreizējajā Kēningsbergā izveidoja zoodārzu.

Šīs ieceres realizēšanai 1895. gada 22. augustā tika izveidots uzņēmums "Tirgarten" (no vācu valodas: zvēru dārzs). Par tā priekšnieku kļuva zooloģiskā institūta Albertini (Kēningsbergas universitāte) vadītājs Maksimilians Brauns. Vietējā prese atbalstija ieceri, atļaujot kēningsbergiešiem izteikties par to, kādam ir jābūt jaunajam zoodārzam.

Par uzņēmuma biedru iemaksām un mecenātu finansiālās palīdzības (valsts līdzekļi netika ieguldīti), uzņēmums izpirka izstādes paviljonus. Hermanis Klāss kļuva par topošā zoodārza tehnisko vadītāju (kopš 1897.gada - par direktoru). Kopīgiem spēkiem ar zooparka tehniķi Modeļu un tehniķa palīgu Vihuļu, Klāss izveidoja zoodārza būvju projektu.

Zoodārzs svinīgi tika atklāts 1896. gada 21. maijā. Tajā brīdī zoodārzā bija 893 dzīvnieki, kuri pārstāvēja 262 sugas.

Zoodārzs nevarēja pastāvēt bez valsts atbalsta, tamdēļ zooloģiskā dārza teritorijā tika rīktoti daudz un dažādi izklaides pasākumi, kuri deva papildus ieņēmumus. šeit uzstājās brīvdabas orķestris (vasarā - katru dienu, zem klajas debess, bet ziemā - trešdienās un svētdienās koncertzālē, kur pietika vietas 2500 cilvēkiem).

1906.gada jūnijā zoodārzā apmeklētājiem tika piedāvāta pavisam jauna izklaide. Par trīs markām ikviens varēja pacelties ar gaisa balonu 300 metru augstumā. Salīdzinājumam: 1910.gadā pieaugušam cilvēkam zoodārza ieejas biļete maksāja 50 feniņus, bērniem - 20 feniņus. Zoodārza vadība rīkoja arī akcijas saviem skatītājiem, katra mēneša trešajā svētdienā samazinot biļešu cenu divkārt. Zoodārza apmeklēt varēja katru dienu, vasarā, no 7:00 līdz 23:00, ziemā, no 8:00 līdz tumsai. Naudu, ko ieguva no izklaides pasākumiem, tālāk tika novirzīta zooloģiskā dārza kolekcijas papildināšanai. 1910.gadā zoodārzā kopā mājoja 2161 dzīvnieks. Šāds skaits otrreiz tika sasniegts tikai 2004.gadā.

1912.gadā zoodārza teritorijā izveidoja etnogrāfijas muzeju (trīsdesmito gadu beigās tas tika pārvietots uz Heksenberga kalnu Hokenštainas ziemeļos, tagadējā Olštinekā, Polijā). Zoodārza ziedu laiki beidzās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu. 1914. gada 17. augustā zoodārzs tika slēgts. Atbrīvotās telpas tika izmantotas kā militārās noliktavas.

1918.gadā zoodārzs tika atjaunots, tomēr pēc kara ilgi vairs nevarēja atjaunot iespaidīgo kolekciju, kāda tā bija pirms kara. 1921.gadā zoodārzā mājoja tikai 565 dzīvnieki.

1938.gadā zoodārzs kļuva par pilsētas īpašumu, bet "Tirgarten", kas līdz tam pārvaldīja to, likvidējās. Interesanti, ka Kēningsbergas zoodārza pēdējais direktors Hanss Georgs Tinemans (slavens ornitologs) pēc kara kļuva par Duisburgas zoodārza direktoru.

[izmainīt šo sadaļu] Zoodārzs pēc kara

Pirmais lielais Kaļiņingradas zoodārza iemītnieks: nīlzirgs Hanss, kurš pārdzīvoja Otro pasaules karu.

Otro pasaules karu pārdzīvoja tikai četri zoodārza dzīvnieki: dambriedis, ēzelis, āpsis un nīlzirgs. Nīlzirga stāvoklis bija īpaši bēdīgs. Pilsētas ieņemšanas laikā viņam trāpīja septiņas lodes.

Atbildīgais par nīlzirgu tika iecelts zootehniķis Vladimirs Petrovičs Polonskis. Pateicoties dokumentam, kurš ir saglabājies Kaļiņingradas arhīvā un kuru dokumentēja Polonskis, ir saglabājušās liecības par nīlzirga atveselošanos pēc sašaušanas kara laikā. Viņš veica arī detalizētu ārstēšanas apraksts.

1947. gada 27. jūnijā zoodārzu atjaunoja trešo reizi. Tajā brīdī zoodārzā dzīvoja 50 dzīvnieku, tajā skaitā arī atkopušais nīlzirgs. Pateicoties valsts un zooloģiskās apvienības citu zoodārzu palīdzība dzīvnieku skaits Kaļiņingradas zoodārzā ātri pieauga. Daudzus eksotiskus dzīvniekus atveda Kaļiņingradas jūrnieki.

1973.gadā Kaļiņingradas zoodārzā tika izveidots šefības institūts - daudzi uzņēmumi kļuva par zoodārza ēku vai dzīvnieku uzturētājiem. Pateicoties tam, zoodārzā tika uzbūvēti vairāk nekā 130 objekti, izveidots gājēju ceļš, tas aprīkots ar soliem utt.

1980.gadā gar parka strautu sāka būvēt sprostus kalnu dzīvniekiem.

1982.gadā zoodārza teritorijā tika bērniem izveidota "Pasaku pilsētiņa".

[izmainīt šo sadaļu] Zoodārza rekonstrukcija

Ziļoņu ēka pēc restaurācijas.

2000. gados tika sākta zoodārza rekonstrukcija. Rekonstrukcija tika iesākta ar ventilācijas sistēmas uzstādīšanu nīlzirgu krātiņā, kas novērsa nepatīkamās smakas. 2005.gadā tika uzbūvēts baseins priekš roņiem, kā arī tika rekonstruēti tīģeru, sniega leopardu un lauvu krātiņi.

Tajā pašā gadā tika pabeigta bijušās ziļoņu ēkas restaurācija - ēka, kuras ir arhitektūras piemineklis (1911. gads). Pirms kara šajā ēkā atradās restorāns, tikai pēc kara tur tika izveidota ziļoņu mītne. Astoņdesmitajos gados ziļoņu ēka bija katastrofālā stāvoklī un ziļoņus pārveda uz jaunām telpām. Ziļonu ēka nostāvēja vairāk nekā desmit gadus neizmantota. Pēc rekonstrukcijas šajā ēkā tika izvietota zoodārza administrācija.

Pirmais rekonstrukcijas etaps tika pabeigts 2005.gadā, kad tika atzīmēta Kaļiņingradas-Kēningsbergas 750-tā gada diena. Zoodārza rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 48 miljonus rubļus. Otrais etaps tika pabeigts 2006.gadā uz zoodārza sešdesmito jubileju kopš tā atvēršanas pēc kara. 2007.gadā tika pabeigts garkājaino putnu dīķa izveide, strūklaka un ziemas dārzs, kur atrodas pērtiķu sprosti. Nākamajos gados ir plānots pabeigt lāču krātiņa rekonstrukciju un izveidot attīrīšanas sistēmas. Zoodārza rekonstrukcijas programma turpināsies līdz 2010.gadam.

[izmainīt šo sadaļu] Piemineklis pirmajam zoodārza direktoram

Pēc tam, kad 1913. gada 31. maijā pirmais zoodārza direktors aizgāja pensijā, uz galvenās alejas viņam par godu tika uzstādīts Valtera Rozenberga veidotais piemineklis, kur bija attēlots zēns ar lauvēnu. Pēc Pirmā pasaules kara skulptūra pazuda un to atrada stipri vēlāk. To uzstādītaja bērndārza teritorijā Ogareva un Kutuzova ielas krustojumā. Tikai 1990. gadā to novietoja atpakaļ zoodārzā savā agrākajā vietā.

[izmainīt šo sadaļu] Runājošais krauklis

Deviņdesmitajos gados zoodārzs kļuva populārs ar to, ka tajā dzīvoja runājošs krauklis, kuru sauca par Jašu (kaļiņingradieši viņu sauca par Jašku). Šis krauklis ir jau kļuvis par vietējās fokloras daļu (ir pieminēts Aleksandra Popadina grāmatā "Местное время"). Krauklis dzīvoja krātiņā, kurš bija novietots blakus putnkopēja ēkai. Kaut gan kraukļa vārdu krājums aprobežojās ar frāzi "Ну что?!" (latviski: Nu, ko?!), negatavotam zoodārza apmeklētājam tas varēja izraisīt lielu apbrīnu. Laika gaitā krauklis it kā esot papildinājis vārdu krājumu, iemācoties izrunāt savu vārdu.

[izmainīt šo sadaļu] Kolekcija

2005.gadā Kaļiņingradas zoodārzā dzīvo 2264 dzīvnieki, kuri pārstāv 315 sugas, no tiem:

zīdītāji - 59 sugas, 292 īpatņi (Sarkanajā grāmatā: 23 sugas)
putni - 84 sugas, 572 īpatņi (12 sugas)
rāpuļi - 42 sugas, 97 īpatņi (10 sugas)
abinieki - 17 sugas, 59 īpatņi (1 suga)
zivis - 105 sugas, 1195 īpatņi (8 sugas)
bezmugurkaulnieki - 8 sugas, 49 īpatņi

Kaļiņingradas zoodārza dzīvnieku kolekcija regulāri tiek papildināta un zoodārzs piedalās starptautiskās programmās reto dzīvnieku saglabāšanā. Pēdējos gados zoodārza kolekcija ir papildināta ar sniega leopardiem, zebrām un tapīriem. Vēl pavisam nesen tika atvesti pelikāni, Beneta ķengurs, baltkakla dzērves un lauvas.