Jānis Gregors

Vikipēdijas raksts

Jānis Gregors (dzimis 1893. gada 2. aprīlī, miris 1944. gada 20. novembrī) bija virsleitnants, 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris (1918-1920), Kureļa grupas štāba adjutants.

Gregors dzimis 1893. gada 2. aprīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta mācītājmuižā muižas kalpa ģimenē. 1914. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru.

1914. gadā Gregors mobilizēts Krievijas armijā. 1916. gadā Petrogradā beidzis Vladimiras karaskolu. Pēc tam kā virsnieks pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1917. gadā pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem palicis pulkā. 1918. gadā kļuvis par 5. Zemgales strēlnieku pulka (vēlāk 5. atsevišķā latviešu pulka) komandieri. Par dienestu Sarkanajā armijā saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā, apbalvots ar zelta pulksteni, bet 1919. gada 1. novembrī - ar Sarkanā Karoga ordeni. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām izdevis pavēli par sava vadītā pulka demobilizāciju, uzdot strēlniekiem atgriezties Latvijā. Sakarā ar šo pavēli lielinieki izsludinājuši 10 000 rubļu godalgu par Gregora notveršanu.

Pēc atgriešanās Latvijā Gregors no 1921. gada strādājis par skolotāju Limbažu vidusskolā. 1924. gadā izturējis Izglītības ministrijas rīkotos eksternu pārbaudījumus vidusskolas kursa apjomā. Kopš 1925. gada strādājis Rīgas Skolotāju institūtā, no 1934. gada - par Jelgavas-Bauskas apriņķu tautskolu inspektoru. 1929. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā, ko beidzis 1939. gadā, iegūstot mag. iur. grādu. Kopš 1940. gada strādājis par skolotāju Rīgas komercskolā.

Vācu okupācijas laikā 1942. gadā iecelta par Pašpārvaldes vidusskolu vicedirektoru. Kopš 1944. gada 28. jūlija Kureļa grupas štāba adjutants. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa Liepājā viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī.

Atrodoties Kureļa grupas štābā, rakstījis dienasgrāmatu, ko pēc Kureļa grupas likvidācijas uzglabājusi Biruta Kaģe un 1945. gada 14. maijā pārvedusi uz Zviedriju un nodevusi Leonīdam Siliņam.