Gada vārds Latvijā
Vikipēdijas raksts
Latvijā kopš 2003. gada katru gadu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas komisiju organizē Gada vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena Latvijā meklēšanas akciju. Šādas akcijas tiek rīkotas, lai rūpētos par latviešu valodas attīstību un pievērstu uzmanību nevēlamu vārdu ienākšanai latviešu valodā. Akcijās tiek iesaistīta sabiedrība, kas var izteikt domas, iesūtot savus priekšlikumus nominācijām, tādejādi Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas komisijas veidotā žūrija var izvērtēt ļoti plašu sabiedrībā lietoto jaunvārdu, nevārdu un spārnoto teicienu klāstu, un darīt zināmu savu vērtējumu sabiedrībai, tādejādi iesakot veiksmīgus, latviešu valodai derīgus jaunvārdus, vai gluži pretēji – norādīt uz nevēlamu apzīmējumu lietošanu.
Nominācijai Gada vārds var tikt izvirzīts gada spilgtākais, trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, popularitāti iemantojis vai atguvis pagājušā gadā un veidots pēc latviešu valodas likumībām.
Gada nevārds ir nejēdzīgākais vārds, nejēdzīgākais vārda lietojums vai nejēdzīgākais liekais svešķermenis, kas parādījies, manāmi dzirdamāks kļuvis vai jauno, tam neiederīgo nozīmi iemantojis iepriekšējā gadā.
Savukārt, spārnotais teiciens ir spilgtākais un dīvainākais izteiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts iepriekšējā gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Nominācijas
Ikgadējie Gada vārdi, nevārdi un spārnotie teicieni tiek paziņoti īpašā konferencē nākamā gada janvārī.
- 2003. gadā par Gada vārdu kļuva „zīmols” (angliciskā „brands” jeb „brends” vietā), par Gada nevārdu kļuva nelokāmais „eiro” un par Gada spārnoto teicienu kļuva „zelta rokas” (jaunā, negatīvā nozīmē).
- 2004. gadā par Gada vārdu kļuva „mēstule” (angliciskā „spama” vietā), par Gada nevārdu atzina „māsterplāns” (kuru varētu aizstāt ar „virsplānu” vai „dižplānu”) un par Gada spārnoto teicienu kļuva „valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi „valsts krīze”).
- 2005. gada Gada vārds ir „smacenis” (ko lieto angliciskā vārda „smogs” vietā ), Gada nevārds ir vārdkopas daļa „centrs” (nevajadzīgi plaši satopama nozīme, „lielai vai maza vieta, kur kaut kas notiek”) un Gada spārnotais teiciens ir „vanags noknāba cālīti” (radies laikā, kad no arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītās luterāņu baznīcas tika izslēgts mācītājs Juris Cālītis).
- 2006. gadā par Gada vārdu atzina „draugoties” (kā tīmekļa draugiem.lv lietotāju darbības vārds), par Gada nevārdu atzina „hendlings” (anglicisms, kas dzīvu radību kontekstā izklausās pat neētisks) un par Gada spārnoto teicienu atzina „ņēma un uzmeta” (jau aktuāli folklorizējies vārds latviešu valodā, radies no Jūrmalgeitas sarunām).
- 2007. gadā par Gada vārdu atzina „ēnstrādnieks”, ar ko var apzīmēt nelegāli nodarbinātas personas, par Gada nevārdu atzina „siera produkts” sakarā ar neveiksmīgu tulkojumu no angļu valodas, bet par Gada spārnoto teicienu kļuva „bojāts horizontālais taimkods”, kas kļuva par iemeslu Jāņa Holšteina atkāpšanai no LTV direktora amata.
