Fon Tīzenhauzeni

Vikipēdijas raksts

Tīzenhauzenu dzimtas ģērbonis

Tīzenhauzeni (vāciski: von Tiesenhausen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Literatūra
3 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Dzimta cēlusies no Tīzenhauzenas, kas atrodas uz ziemeļiem no Nīnburgas pie Vēzeres Lejassaksijā Vācijā. Rakstos norādes par Henriku un Egelbertu no Tīzenhauzenas atrodamas jau 1215. gadā. Pēdējais kā Engelbertus de Tysenhusen parādās 1223. gadā Livonijā un pieminēts kā Tērbatas bīskapa Hermaņa fon Bukstēvena (Hermann I. von Buxthoeven) svainis. Viņš bijis arī pirmā Rīgas bīskapa Alberta svainis. Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem divās daļās: Ērgļu (vācu Erlaa) un Bērzaunes (Bersohn).

[izmainīt šo sadaļu] Ērgļu Tīzenhauzeni

Rīgas arhibīskapa vasalis fon Tīzenhauzens 1334.gadā saņem kā lēni pili Ērgļos, kas pirms krusta kariem bijusi senās Jersikas karaļvalsts Nigastes pilsnovada centrs.
Georgs fon Tīzenhauzens (Georg von Tiesenhausen) kļūst par Tallinas (Rēveles) bīskapu (1525-1530) un arī Sāmsalas bīskapu (1527-1530).
Pēc Livonijas kara 1598.gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Ērgļus atdeva atpakaļ to īpašniekiem Tīzenhauzeniem.
Par nopelniem karā Zviedrijas karalis 1630.gadā piešķīra Tīzenhauzeniem Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas muižas. Viņu īpašumā nonāk arī Kokneses un Vietalvas muižas. Hanss Heinrihs fon Tīzenhauzens (Hans Heinrich von Tiesenhausen auf Tolks), zviedru armijas ģenerālis, 1654. gadā no Zviedrijas karaļa saņem barona titulu Freiherr von Erlaa (Barons no Ērgļiem).
Oto Reinholds fon Tīzenhauzens Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja zviedru armijas Kokneses bataljonu, kurā bija septiņas rotas - Nītaures, Cesvaines, Bērzaunes, Liezeres, Ērgļu, un Piebalgas rota.
Pēc zviedru sakāves Lielā Ziemeļu karā Tīzenhauzeni 1722.gadā savu muižu Ērgļos ieķīlāja landrātam Frīdriham fon Bergam, kurš 1734. gadā to pārpirka.

[izmainīt šo sadaļu] Bērzaunes Tīzenhauzeni

Kā Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni mitinājās Bērzaunes pilī, kas celta pirms 1382. gada. Vēlāk Bērzaunes Tīzenhauzeniem piešķīra lēnī arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas.
Pēc Livonijas kara 1582. gadā kā Bērzaunes novada kungs ir minēts Heinrihs fon Tīzenhauzens.
Bernds Gustavs fon Tīzenhauzens (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Sauß) 1759. gadā saņem grāfa titulu.
Grāfs Berends Gregors Ferdinands fon Tīzenhauzens (Berend Gregor Ferdinand Graf von Tiesenhausen) (1782–1805) kalpo par Krievijas ķeizara Aleksandra I adjutantu.

[izmainīt šo sadaļu] Slaveni Tīzenhauzeni

Heinrihs fon Tīzenhauzens (Heinrich von Tiesenhausen) (ap 1520–1600) - Livonijas politiķis un vēsturnieks;
Frīdrihs Vilhelms fon Tīzenhauzens - Vidzemes landrāts, izvēlēts par landtāga deputātu, kuram kpā ar landrātiem Johanu Reinholdu fon Patkulu un Leonhardu Gustavu fon Budbergu bija uz Stokholmu Zviedrijas karalim Kārlim XI jāved muižnieku privilēģiju apkopojums.
Magnuss Johans fon Tīzenhauzens - pulkvedis, Rīgas komendants sakšu karaspēka uzbrukuma laikā (1700).
Gerhards fon Tīzenhauzens (Gerhard von Tiesenhausen) (1878–1917) - jūgendstila arhitekts Rīgā
Barbara Pauli (Barbara Pauli), dzimusi kā baronese fon Tīzenhauzena (1909) - gleznotāja un rakstniece