Dionīss
Vikipēdijas raksts
| Sengrieķu mitoloģija | ||
 |
||
| Pirmatnējie dievi | ||
| Erots | Gaja | Haoss | Nikte | Reja | Tartars | Titāni | Urāns | ||
| Olimpa dievi | ||
| Afrodīte | Aīds | Apollons | Arejs | Artemīda | Atēna | Dēmetra | Dionīss | Hēfaists | Hēra | Hermejs | Hestija | Poseidons | Zevs | ||
| Citi nozīmīgi dievi | ||
| Aiols | Asklēpijs | Hekate | Hēlijs | Hipns | Moiras | Morfejs | Nemese | Nērejs | Nīke | Pāns | Persefone |Tanats | ||
| Varoņi | ||
| Agamemnons | Ahillejs | Hektors |Hērakls | Jāsons | Odisejs | Oidips | Persejs | Tēsejs | ||
| Mītiskas būtnes | ||
| Driādas | Giganti | Gorgonas | Haribda | Harpijas | Hidra | Himēra | Kentauri | Kerbers | Kiklopi | Lamija | Mīnotaurs | Mūzas | Nimfas | Pegazs | Satīri | Sfinksa | Silēni | Sirēnas | Skilla | ||
Dionīss sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs. Viņš māca ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Dionīss rīkoja gaviles, ar apdullinošu mūziku un vīna reibumu izraisot cilvēkos ekstāzi, reliģisku aizmiršanos. Vēlāk šīs orģijas pārtapa karnevāliskos gājienos, saglabājot reliģiskā rituāla būtību. Laika gaitā Dionīsiji (svētki) kļuva ļoti populāri. Dionīss pats bija kā simbols pasaules cikliskumam. Gājiena priekšgalā atradās viegli ģērbtas sievietes, kas ar deju, ritmisku kustību un apreibinošu dzērinu palīdzību noveda sevi līdz ekstāzei. Kulminācija bija, kad šīs sievietes ar kailām rokām saplosīja dzīvu āzi. Dionīss ir Zeva un Semeles dēls. Saukts arī par Bakhu.
|
|
Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
