Balets

Vikipēdijas raksts

Balets ir dejas veids, kurā tiek pielietota īpaša tehnika - horeogrāfija.

Satura rādītājs

1 Baleta vēsture
2 Balets mūsdienās
3 Balets Latvijā
4 Atsauces
5 Saites

[izmainīt šo sadaļu] Baleta vēsture

Žans Žoržs Noverrs

Eiropas, tai skaitā, baltu tautu vēsturē vēl pirms kristietības pieņemšanas, dejas bija plaši izplatītas. Tā kā tās, tāpat kā dziesmas un citi folkloras veidi, bija cieši saistītas ar tautu ticējumiem, baznīca daudzviet apkaroja tās kā pagānismu. Tādēļ viduslaikos feodāļu sabiedrībā dejas nebija plaši izplatītas, lai gan vienkāršā tauta dejas tradīciju saglabāja.

Par baleta pirmsākumiem domas dalās. Plaši izplatīts ir viedoklis, ka par baleta aizsākumu uzskatāms 1581.g., kad Luvrā notika baleta Ballet Comique de la Reine pirmizrāde [1]. Arī citi avoti tiecas XVI gs. uzrādīt, kā baleta, kā mākslas žanra veidošanās sākumu, saistot to ar tā laika Francijas kultūras dzīvi [2]. Taču pastāv arī uzskats, ka balets radies krietni agrāk - 1489.g., kad tika uzvesta Bergoncio di Botas (Bergonzio di Botta) baleta izrāde Milānas dodža kāzās ^[1] un tikai pēc tam šis Itālijā piedzimušais jaunais mākslas žanrs nonācis Francijā, kur turpinājis sarežģītu un ilgu pilnveidošanās ceļu. Neatkarīgi no tā, kurā valstī radies vispirms, balets bija viena no spilgtākajām Renesanses zvaigznēm un civilizācijas kultūras vērtībām. Tāds tas ir arī mūsdienās.

Visstraujāko uzplaukumu baleta māksla baudīja Parīzē XVIII gs. vidū, lielā mērā pateicoties franču baletdejotājam un horeogrāfam Žanam Žoržam Noverrem (Jean-Georges Noverre). Balets, kā jebkurš cits dejas veids nevar pastāvēt bez mūzikas. Tā tika sacerēta un arī veidojās kā patstāvīgs mūzikas žanrs.

Lielu ieguldījumu baleta attīstībā devusi Krievija, kā arī vēlākā PSRS. Pirmie soļi šīs mākslas attīstībā tika sperti vēl Pētera I laikā ar itāļu un franču baleta uzvedumiem. Tikai XIX gs. Krievijā aizsākās patstāvīga baleta žanra attīstība. Taču drīz vien Krievijas balets sasniedza pasaules slavu ar tādiem šedevriem, kā Pētera Čaikovska Gulbju ezers, Apburtā princese, Riekstkodis, vai Igora Stravinska Ugunsputns, Petruška, kā arī virkni citu izcilu baleta meistardarbu.

Pēc Oktobra revolūcijas Krievijas impērijā uzsāktās baleta tradīcijas turpinājās galvenokārt Maskavas Lielajā teātrī (Большой театр) un Ļeņingradas Kirova teātrī (Театр им. Кирова), - agrākajā Marijas teātrī (Мариинский театр). Taču, kā ne vienreiz vien atzīmējuši daudzi baleta eksperti, PSRS balets sasniedza virtuozu tehniskās meistarības līmeni, taču nespēja vairs atkārtot P.Čaikovska, I.Stravinska un citu slavenu XIX gs. beigu un XX gs. sākuma krievu komponistu, kā arī baletdejotāju un baletmeistaru radošo spožumu.