See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Žozefs Furjē - Vikipēdija

Žozefs Furjē

Vikipēdijas raksts

Žozefs Furjē
Joseph Fourier
Žans Batists Žozefs Furjē
Personīgā informācija
Dzimis 1768. gada 21. martā
Osērā, Jonnā, Flag of Francija Francija
Miris 1830. gada 16. maijā
Parīzē, Flag of Francija Francija
Dzīves vieta Flag of Francija Francija
Tautība francūzis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, fizika
Darba vietas Osēras karaskola, Politehniskā skola
Alma mater Osēras karaskola, Augstākā normālskola
Pasniedzēji Žozefs Lagranžs
Sasniegumi, atklājumi Furjē rinda, Furjē integrālis, Furjē transformācija

Žans Batists Žozefs Furjē (Jean Baptiste Joseph Fourier; dzimis 1768. gada 21. martā, miris 1830. gada 16. maijā) bija franču matemātiķis un fiziķis. Viņš visvairak zināms pēc Furjē rindas atklāšanas un siltuma vadīšanas procesu pētījumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Furjē dzimis Osērā (tagad Jonnas departamenta centrs) drēbnieka ģimenē. Deviņu gadu vecumā zaudēja abus vecākus. Viņu iekārtoja Osēras karaskolā, pēc kuras beigšanas strādāja tur par pasniedzēju. 1794. gadā Parīzē iestājās Augstākajā normālskolā, kur sagatavoja skolotājus. No 1796. līdz 1798. gadam strādāja par pasniedzēju Politehniskajā skolā.

1798. gadā Furjē kopā ar citiem zinātniekiem piedalījās Napoleona ekspedīcijā uz Ēģipti. Pēc tam, kad franču floti sakāva angļu flote admirāļa Nelsona vadībā, Žozefs Furjē atgriezās Francijā. No 1802. līdz 1815. gadam viņš bija Izēras departamenta prefekts. 1808. gadā Furjē tika iecelts barona kārtā un apbalvots ar Goda Leģiona ordeni.

1816. gadā Žozefs Furjē tika ievēlēts par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli, bet karalis Ludvigs XVIII atcēla šo ievēlēšanu. Vēlāk tajā pašā gadā akadēmija vēlreiz viņu ievēlēja, un šoreiz viņu apstiprināja. 1822. gadā Furjē tika ievēlēts par Zinātņu akadēmijas sekretāru uz mūžu Žana Dalambēra vietā. Šajā gadā iznāca viņa grāmata "Siltuma analītiskā teorija" (Théorie analytique de la chaleur), kuru var uzskatīt par pirmo grāmatu matemātiskajā fizikā.[1]

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Eduards Riekstiņš. "Matemātiķim Žozefam Furjē — 225". Zvaigžņotā Debess, 1993. gada pavsaris.


aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -