Ščecina
Vikipēdijas raksts
| Ščecina Szczecin vojevodistes centrs |
|||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Polija |
||
| Citi nosaukumi | latīņu - Stetinum vācu - Stettin |
||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2005) | 411 119 | ||
| Dibināta | 8. gs. | ||
| Pilsētas tiesības | 1243 | ||
| Mājaslapa | www.szczecin.pl | ||
Ščecina, vēsturiski arī Štetina vai Štetīne (Szczecin, vācu: Stettin; latīņu: Stetinum) - pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas. Otra lielākā Polijas osta. Sena pilsēta, no kuras apbūves gan maz saglabājies, jo nopostīta Otrā pasaules kara laikā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Ščecina eksistējusi kā sena rietumslāvu apmetne vismaz no 8.gs. 10.gs beigās Polijas karalis Meško I pievienoja pilsētu Polijai un centās kristīt iedzīvotājus, tomēr 1005.gadā notika pagānu sacelšanās un iedzīvotājus izdevās pievērst kristietībai tikai 1124.gadā. 2.gs beigās pilsētā ieradās daudz ieceļotāju no dažādām Svētās Romas impērijas daļām, un Ščecina maina savu slāvisko raksturu un kļūst par vācisku pilsētu.
No 1295. gadam līdz 1464. gadam Ščecina ir Šcecinas hercogistes galvaspilsēta. Tā kļūst par lielu graudu, sāls un siļķu tirdzniecības centru, jo atrodas izdevīgā vieta - Oderas grīvā.
Trīsdesmitgadu kara laikā, Šcecinu ieņem zviedru karaspēks. Pēc Vestfāles miera līguma nosacījumiem, pilsēta kļūst par Zviedrijas īpašumu. Ščecina vairs neattīstas, jo ir atgriezta no galvenajiem tirgiem. Pilsētas stāvokli pasliktina vairāki kari ar Brandenburgu, kura cenšas iegūt pilsētu. 1720.gadā Ščecinu iekļauj Brandenburgas (Prūsijas) sastāvā.
Ščecinā ierodas daudz hugenotu bēgļu, kuri dod jaunu impulsu pilsētas attīstībā. Pilsēta kļūst par Prūsijas lielāko jūras ostu, izdevīgi tirgojoties ar graudiem un oglēm no Silēzijas. Iedzīvotāju skaits strauji aug no 6000 1720.gadā līdz 58 000 1861. gadā. Attīstās rūpniecība - metalurģija, kuģubūve.
2.pasaules kara laikā Ščecina ir liels militārās rūpniecības centrs (piemēram, šeit armijas vajadzībām tiek ražotas automašīnas Štover (Stoewer)), tāpēc 1944.gadā vairākos angļu uzlidojumos Ščecina tiek nopostīta (65% procentu ēku, visa osta un pilsētas centrs). Arī tad, kad Padomju armija 1945.gada 26.aprīlī ieņem pilsētu, šeit notiek sīvas kaujas.
Pēc kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Šcecina tiek piešķirta Polijai. Vācu iedzīvotāji tika padzīti uz Vāciju, bet pilsētā ierodas poļi, arī no PSRS anektētajiem Polijas austrumu apgabaliem (sevišķi daudz no Viļņas apkārtnes).
1970. gada decembrī, tāpat kā Gdaņskā un Gdiņā, Ščecinā notiek plaši strādnieku nemieri. Tiek nodedzināts Polijas komunistu (PASP) birojs un padomju konsulāts. 1980.gada augustā Ščecina, it sevišķi tās kuģu būvētava, ir viena no arodapvienības Solidarnošč centriem.
Rīgā, Mežaparkā, ir iela, kas nosaukta Ščecinas vārdā.
[izmainīt šo sadaļu] Ščecinā (Štetīnē) dzimuši
- Hava Alberšteina (חוה אלברשטיין, 1947 - ) - Izraēlas mūziķe
- Alfrēds Dēblins (Alfred Döblin, 1878 - 1957) - vācu rakstnieks
- Frīdrihs Gilli (Friedrich Gilly, 1772 - 1800) - vācu arhitekts
- Hermanis Grasmans (Hermann Graßmann, 1809 - 1877) - vācu matemātiķis un filologs
- Katrīna Lielā (Екатерина II Великая, 1729 - 1796) - Krievijas imperatore
- Marija Fjodorovna (Мария Фёдоровна, 1759 - 1828) - Krivijas cara Pāvels I sieva
- Volfharts Panenbergs (Wolfhart Pannenberg, 1928 - ) - vācu teologs
- Dita Parlo (Dita Parlo, 1906 - 1971) - vācu kinoaktrise
- Gžegožs Rasjaks (Grzegorz Rasiak, 1979 - ) - poļu futbolists
- Frīdrihs fon Vrangelis (Friedrich Graf von Wrangel, 1784 - 1877) - prūšu ģenerālfeldmaršals
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
