Pjotrs Kapica

Vikipēdijas raksts

Pjotrs Kapica Пётр Леонидович Капица

Personīgā informācija
Dzimis	1894. gada 26. jūlijā Kronštate, , Krievijas impērija
Miris	1984. gada 8. aprīlī Maskava, PSRS
Tautība	krievs

Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika
Darba vietas	Sanktpēterburgas Valsts politehniskā universitāte Kembridžas universitāte Fizisko problēmu institūts Maskavas fizikāli tehniskais institūts Maskavas Valsts universitāte Kristalogrāfijas institūts
Alma mater	Sanktpēterburgas Valsts politehniskā universitāte Kembridžas universitāte
Pasniedzēji	Ābrams Jofe, Ernests Rezerfords
Sasniegumi, atklājumi	supraplūstamība
Apbalvojumi	1978. gada Nobela prēmija fizikā

Pjotrs Kapica (krievu: Пётр Леонидович Капица, dzimis 1894. gada 26. jūlijā, miris 1984. gada 8. aprīlī) - padomju / krievu fiziķis. 1974. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par pētījumiem zemo temperatūru fizikā.

Dzimis Kronštatē, armijas ģenerālmajora un pedagoģes ģimenē. No 1912. gada studēja Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1916. gadā apprecējās ar kadetu politiķa, Krievijas Domju deputāta Kirila Černosvitova meitu Nadeždu. 1919. gadā pabeidza Politehnisko institūtu. Tajā pat laikā varas iestādes nošāva sievastēvu, bet 1919. - 1920. gada ziemā spāņu gripas laikā nomira sieva un abi mazgadīgie Kapicas bērni.

No 1918. gada līdz 1920. gadam - pasniedzējs Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1921. gadā tika iekļauts zinātnieku delegācijā uz Vāciju un Lielbritāniju zinātnisko kontaktu nodibināšanai un sāka strādāt Kembridžas universitātas Kavendiša laboratorijā pie Ernesta Rezerforda. 1923. gadā ieguva Kembridžas universitātes filozofijas doktora grādu. 1927. gadā Parīzē apprecējās otreiz ar akadēmiķa Alekseja Krilova meitu Annu. 1933. gadā kļuva par Kembridžas universitātes Monda laboratorijas vadītāju.

1934. gada septembrī trešo reizi viesojās PSRS. Šoreiz Kapicam pēc Josifa Staļina pavēles specdienesti neatļāva izbraukt no valsts, kādu laiku ievietoja mājas arestā un lika strādāt PSRS labā, izveidojot Fizisko problēmu institūtu, kur viņš tika iecelts par vadītāju.

1937. gadā publicēja pētījumu rezultātus par šķidrā hēlija supraplūstamību. Lielā terora gados, rakstot vēstules valsts līderiem, aizstāvēja arestētos fiziķus Vladimiru Foku un Ļevu Landavu. 1941. un 1943. gadā ieguvis Staļina prēmijas.

No 1946. gada līdz Staļina nāvei, saistībā ar konfliktu ar Lavrentiju Beriju, tika ierobežots savā darbībā. 1966. gadā Kapicam pirmoreiz pēc 32 gadiem tika ļauts apmeklēt Lielbritāniju. 1973. gadā, neskatoties uz pierunāšanu, neparakstīja četrdesmit akadēmiķu vēstuli, kurā nosodīts Andrejs Saharovs.

Miris 1984. gadā Maskavā. Apglabāts Novodevičjes kapsētā.

Pjotra Kapicas dēls, fiziķis Sergejs Kapica ilgus gadus bija PSRS laikos populārā televīzijas raidījuma par zinātni "Acīmredzamais - neticamais" vadītājs.