Nijmēgena

Vikipēdijas raksts

Nijmegen

Iedzīvotāji (2006)

161 239 [1]

Pilsētas tiesības

1230. g

Province (Provincie)

Gelderlande

Mājaslapa

http://www.nijmegen.eu/

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Nijmegen

Nijmēgena

Nijmēgena (nīderlandiešu valodā - Nijmegen) - pilsēta Nīderlandes austrumos netālu no Vācijas robežas pie Reinas attekas Vālas. Tiek uzskatīta par Nīderlandes senāko pilsētu. Politiski Nijmēgena tradicionāli ir kreisi noskaņota. Pazīstama kā Starptautiskā Nijmēgenas četru dienu pārgājiena (Nijmeegse Vierdaagse) norises vieta, kas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmās ziņas par Nijmēgenu ir no II gs p. m. ē., kad romieši šeit nodibināja militāro apmetni. 69. gadā pamatiedzīvotāji batāvi to nopostīja, tomēr vēlāk romieši apmetni atjaunoja, un šeit tika dislocēts romiešu X leģions (Legio X Gemina). 103. gadā leģionu pārcēla uz Vīni.

IV gadsimtā Nijmēgena iekļāvās franku valstī. VIII gadsimtā Nijmēgena vairākkārt bija Kārļa Lielā rezidence. 1230. gadā imperators Frīdrihs II piešķīra Nijmēgenai pilsētas tiesības. 1247. gadā pilsēta iekļāvās Geldernas hercogistē. Pēc Nīderlandes revolūcijas, 1585. gadā tā iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1678. un 1679. gadā Nijmēgenā tika noslēgti Nijmēgenas līgumi, lai pārtrauktu karu Eiropā.

1923. gadā pilsētā nodibināja universitāti. Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Nijmēgena bija pirmā pilsēta, ko ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada 22. februārī Sabiedrotie, pēc Nīderlandes Kara dokumentēšanas institūta pētījumiem, kļūdas pēc, veica pilsētas bombardēšanu. Bojā gāja apmēram 750 cilvēki. Tajā pašā gadā operācijas "Market Garden" laikā pilsētā notika sīvas kaujas.

1981. gada 23. februārī Nīderlandes policija un armija, izmantojot tankus, bruņutransportierus un helikopteru, atbrīvoja skvoteru ieņemtās mājas.