Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Milāna - Vikipēdija

Milāna

Vikipēdijas raksts

Milano
Milānas ģerbonis
Milānas ģerbonis
Valsts Itālija Itālija
Reģions Lombardija
Province Milāna (MI)
Reljefs 120 m
Platība 182 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā (2004. gada 31. decembris) 1 308 735
 - Blīvums 6988/km²
Laika zona CET, UTC+1
Koordinātes 45°28′N,09°10′E
Tālsarunu kods 02
Pasta indekss 20100, 20121-20162
Patrons Sv. Ambrozijs


Milānas atrašanās vieta Itālijā
Mājaslapa: www.comune.milano.it
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Milāna (Milano) - pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas provinces centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.

Milānas Doms
Milānas Doms

Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.

Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600.g p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan - līdzenuma vidū) saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222.g p.m.ē. Milānu ieņem romieši un nosauc par Mediolānu (Mediolanum).

4.gs, bīskapa Sv.Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna ir Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.

11.gs, pēc ostgotu un langobardu periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.

Renesanses laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā XV gs Milānu pakļauj Francija, bet XVI gs sākumā - Spānija.

XVIII gs. Milāna nonāk Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļaujas Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no itāliešu nacionālisma centriem.

Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā iekļaujas Sardīnijas karalistes sastāvā, kura 1861.gadā pārtop par Itālijas karalisti.

Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām, Milāna smagi cieš 2.pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanu rezultātā.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

  • Biblioteca Ambrosiana - seno rokrakstu bibliotēka.
  • La Scala - pasaulslavens operteātris.
  • Milānas Doms (Duomo) - gotiskā katedrāle.
  • Santa Maria delle Grazie baznīca - ar Leonardo da Vinči "Svēto vakarēdienu".
  • Via Montenapoleone - fashion veikalu iela.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Milānā dzimuši:

  • Sv.Ambrosijs (Sanctus Aurelius Ambrosius) (340–397) - bīskaps
  • Marija Anjēzi (Maria Gaetana Agnesi) (1718–1799) - matemātiķe
  • Džuzepe Arčimboldo (Giuseppe Arcimboldo) (1527-1593) - gleznotājs
  • Alberto Askari (Alberto Ascari) (1918–1955) - autobraucējs
  • Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) (1936-) - politiķis
  • Bramantino (Bramantino) (1465-1530) - mākslinieks
  • Adriano Čelentano (Adriano Celentano) (1938-) - dziedātājs
  • Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti) (1698-1767) - mākslinieks
  • Luidži Džusāni (Luigi Giussani) (1922-2005) - priesteris
  • Karlo Gada (Carlo Emilio Gadda) (1893-1973) - rakstnieks
  • Betīno Kraksi (Bettino Craxi) (1934-2000) - politiķis
  • Paolo Maldini (Paolo Maldini) (1968-) - futbolists
  • Nino Rota (Nino Rota) (1911–1979) - komponists
  • Aldo Rossi (Aldo Rossi) (1931-1997) - arhitekts
  • Alesandro Manconi (Alessandro Manzoni) (1785–1873) - dzejnieks
  • Džuzepe Meaca (Giuseppe Meazza) (1910–1979) - futbolists
  • Frančesko Melci (Francesco Melzi) (1491/92-1570) - gleznotājs
  • Lukino Viskonti (Luchino Visconti) (1906-1976) - kinorežisors
Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com