Akmeņogles

Vikipēdijas raksts

Akmeņogles pieder pie biogēnas izcelsmes nogulumiežiem. Akmeņogles ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs iezis, kas pieder pie ļoti svarīgiem derīgajiem izrakteņiem ar lielu nozīmi pasaules enerģētikā. Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem.

Akmeņogles.

[izmainīt šo sadaļu] Akmeņogļu veidošanās

Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu. Tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par akmeņogļu periodu. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un temperatūras ietekmē - akmeņogles un antracīts.

[izmainīt šo sadaļu] Akmeņogļu veidi

Brūnogles (lignīts, degakmens, degslāneklis). Satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa. Dod samērā nedaudz siltuma.
Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā.
Antracīts. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela.
Grafīts. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču atrod plašu pielietojumu tehnikā.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Akmeņogles izmanto galvenokārt par kurināmo siltuma un elektrības iegūšanai. Tās ir arī vērtīga ķīmiskā izejviela (sk. Fišera - Tropša sintēze). No akmeņoglēm iegūst akmeņogļu koksu, ko izmanto metalurģijā.

2005. gadā pasaulē tika patērēti 7,5 miljardi tonnu akmeņogļu.

Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no Kuzbasa). Kurzemē juras perioda nogulumos nelielā daudzumā sastopamas brūnogles, taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska. ^[1]