Topkapi pils

Vikipēdijas raksts

Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, „Lielgabalu vārtu pils” — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz raga, kur savienojas Zelta rags ar Marmora jūru un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos.

Pils ir bagāta ar osmaņu arhitektūras stilu paraugiem un tajā glabājas apjomīgas porcelāna, mantiju, ieroču, vairogu, bruņutehnikas, osmaņu miniatūru, islāma kaligrāfijas manuskriptu, sienu rotājumu un sultāna vērtslietu un juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Satura rādītājs 1 Sultanāta vārti 2 Pirmais pagalms 3 Otrais pagalms 3.1 Impērijas divāns 4 Trešais pagalms 5 Ceturtais pagalms 6 Sultāna aiziešana no Topkapi pils

[izmainīt šo sadaļu] Sultanāta vārti

Pils pirmie un galvenie vārti ir Sultanāta vārti (osmaņu turku: Bâb-ı Hümâyûn), jeb Sultāna vārti (turku: Saltanat Kapısı) un tie atrodas pils kompleksa dienvidos.^[1] Masīvie vārti tika uzcelti 1478. gadā un mūsdienās redzamā ārējā marmora apdare veidota 19. gs. Vārtu masīvā forma atspoguļo to funkcionālo nozīmi, lai aizsargātu pili. No centrā esošās arkas cauri vārtiem ved eja ar augstiem griestiem. Celtnes augšdaļu rotā tekstu apkalumi osmaņu kaligrāfijā, citējot svēto Korānu, kā arī sultānu tugras. Mūsdienās redzamas ir sultāna Mehmeda II un sultāna Abdulaziza I tugras, jo viņi veica vārtu atjaunošanu. Katrā vārtu pusē ir telpas sargiem. Šie vārti katru dienu tika atvērti līdz ar pirmām lūgšanām no rīta, bet aizvērti pēc pēdējām vakarā. Caur šiem vārtiem iet bija atļauts tikai vezīriem un ārvalstu vēstniekiem.

Saskaņā ar vēsturiskiem dokumentiem, virs vārtiem bija izbūvēta koka celtne, kuru 19. gs. otrā pusē nojauca. Sākotnēji to lietojis sultāns Mehmeds kā paviljonu, bet vēlāk tajā glabātas to cilvēku mantas, kam nav bijuši mantinieki un viņi miruši pilī. Šīs telpas arī lietojušas harēma sievietes īpašos gadījumos.

Sultanāta vārti tālāk ved uz pils Pirmo pagalmu.

[izmainīt šo sadaļu] Pirmais pagalms

Pirmais pagalms (Alay Meydanı) aptver visu ragu un tam apkārt uzceltas augstas mūras sienas. Šo pagalmu kādreiz arī sauca par Jeničeru pagalmu vai Parādes pagalmu.

Galvenos vārtus sauc par Imperatora vārtiem (Bab-ı Hümayun). Neskaitot pili, pirmajā pagalmā atrodas arī vecā impēriskā naudas kaltuve (uzbūvēta 1727. gadā), Svētās Irēnes baznīca, Stambulas arheoloģijas muzejs (uzbūvēts 19. gadsimtā) un dažādas strūklakas, paviljoni (piemēram, Flīzētais paviljons) un dārzi (tai skaitā Gulhanes parks, kas agrāk bija impēriskais rožu dārzs).

Flīzētajā paviljonā (Çinili Pavilion) apskatāmi izcilākie Iznikas flīžu paraugi.

Soģa strūklaka ir vieta, kur soģis mazgāja savas rokas un zobenu pēc galvu nociršanas. Ahmeda III strūklaka ir izcils rokoko stila paraugs.

Ievērojami lielie Sveiciena vārti (Bab-üs Selam) ieved otrajā pagalmā, jeb Divāna laukumā (Divan Meydanı). Aiz šiem vārtiem neviens, izņemot sultānu, nedrīkstēja jāt uz zirga.

[izmainīt šo sadaļu] Otrais pagalms

Otro pagalmu ieskauj pils slimnīca, ceptuve, Jeničeru kvartāls, staļļi, impēriskais harēms, Divāns un virtuves. Mūsdienās virtuvēs var aplūkot pasaulē lielāko Ķīnas porcelāna kolekciju. Šos porcelāna traukus ļoti iecienīja sultāni, jo to zilais un zaļi pelēkais ornaments maina krāsu, ja traukā esošais ēdiens vai dzēriens ir saindēts.

[izmainīt šo sadaļu] Impērijas divāns

Impērijas divāna ēkā (osmaņu turku: Divan-i Hümâyûn) pulcējās Divāns, kas bija augstāko valsts amatpersonu padome, kurā piedalījās vezīri u.c. augstas amatpersonas. Sakarā ar to, ka galvenā zāle atrodas zem liela kupola, to dažkārt sauc arī par Kupolu, jeb Domu (turku: Kubbealtı). Divāna ēka atrodas Otrā pagalma ziemeļrietumu stūrī un tā celtniecību pasūtīja sultāns Sulejmans Lieliskais 15. gs. galvenajam arhitektam Alsedinam. Ēka vēlāk zaudēja tās nozīmi, jo sākot ar 18. gs. vezīri vairākus valstiskus lēmumus pieņēma neatkarīgi no padomes. Līdz ar to vara sāka vairāk koncentrēties Lielajā Portā (osmaņu turku: Bâb-ı Âli).

Divāna zālē ir vairākas ieejas gan no pils, gan no pagalma puses. Lievenis veidots no marmora un porfīra kolonnām un ar kokgriezumiem rotātiem griestiem zaļā un baltā krāsā, ko papildina zelta rotājumi. Zāles grīda ir no marmora. Ieejas zālē no ārpuses ir rotātas rokoko stilā ar grezniem režģu kalumiem, lai telpā iekļūtu dabīgais apgaismojums. Kolonnas un pīlāri ir agrīnajā osmaņu stilā, bet ornamenti un zīmējumi ir veidoti vēlāk rokoko stilā. Divāna nams sastāv no trīs galvenajām telpām, no kurām divas ir redzamas no lieveņa un pagalma puses. Divāna laukuma stūrī agrāk atradās arī koka piebūve ar portiku, ko lietoja kā padomes mošeju, bet 1916. gadā to nojauca. Trīs galvenās telpas ir sekojošas:

1. kupols (Kubbealtı), jeb galvenā zāle, kurā divāns pieņēma tā lēmumus;
2. otrā zāle, kurā strādāja divāna ierēdņi un apkalpojošie darbinieki;
3. arhīvu zāle (Deferhane), kur vadošie ierēdņi glabāja dokumentus.

Galveno zāli atjaunoja sultāns Mehmeds IV pēc Lielā harēma ugunsgrēka (1665). Uz fasādes redzami uzraksti, kas apliecina atjaunošanas darbus, kurus 1792. gadā veica Selims III un 1819. - Mahmuds III. No šī laika arī telpas izgreznotas rokoko stilā.

Galvenajā zālē tika apspriesti valsts un indivīdu politiskie, administratīvie un reliģiskie jautājumi. Divāns uz sanāksmēm pulcējās četras reizes nedēļā un sanāksmju norises kārtību noteica detalizēti izstrādāts kārtības rullis. Apspriedē lēmumus pieņēma lielvezīrs, vezīri un Anatolijas un Rumēlijas militārie tiesneši un tos nodeva tālāk sultānam. Padomē arī piedalījās kaligrāfijas speciālisti (Nişanci), kuru pienākums bija zīmēt tugras, rakstveži (Tezkereci), kas sastādīja oficiālos sultanāta dokumentus, finanšu ministrs (Defterdar), Augstā krēsla pārstāvis, jeb ārlietu ministrs (Reis-ül-Küttab) un protokolisti.

Šeit lielvezīrs rīkoja arī oficiālas pieņemšanas ārvalstu vēstniekiem un te tika rīkotas arī sultāna meitu oficiālās kāzu ceremonijas.

Centrā esošā strūklaka tika iedarbināta gadījumos, kad bija nepieciešams noturēt slepenas sarunas, lai tekošā ūdens skaņa traucētu noklausīšanos. Savukārt pa augšā iebūvēto Zelta logu gan sultāns, gan māte sultāne varēja noklausīties divāna apspriedes un palikt nepamanīti. Loga otrā pusē atrodas Taisnības tornis (Adalet Kulesi).

[izmainīt šo sadaļu] Trešais pagalms

Uz trešo pagalmu ved Svētlaimes vārti (Bab-üs Saade, saukti arī par balto einuhu vārtiem) un tur varēja iekļūt tikai ar sultāna personīgu atļauju. Diženo dārzu ieskauj Uzticības palātas nams, kurā dzīvoja pils amatpersonas, valsts kase (te arī mūsdienās glabājas Osmaņu laiku dārgumi, tai skaitā Svētie pierādījumi), harēms un daži paviljoni ar Ahmeda III bibliotēku vidū.

Valsts kasē glabājas daži no pasaulē slavenākajiem un ievērojamākajiem juvelierizstrādājumiem, tai skaitā Topkapi duncis. 1747. gadā sultānam izgatavoja dunci, kuru bija paredzēts uzdāvināt Persijas šaham Nadiram, bet pirms sūtnis vēl nebija paspējis izbraukt no Osmaņu impērijas, šahu nogalināja un tādēļ sultāns šo dunci paturēja sev. Dunča spalā iestrādāti trīs lieli smaragdi un maksts ir apstrādāta ar daudziem dimantiem un smaragdiem. Šis duncis bija galvenā tēma populārajā filmā „Topkapi”.

Harēms bija sultāna mātes, konkubīņu un sultāna sievu, kā arī pārējo ģimenes locekļu mājas. Harēmā dzīvoja arī apkalpojošais personāls un ēkā ir aptuveni 300 istabas (tikai 20 no tām ir atvērtas publiskai apskatei). Harēmā dzīvoja aptuveni 500 cilvēki, no kuriem 300 bija sievietes, viņu bērni un einuhi.

Lielāko daļu telpu un izstrādājumus harēmā projektējis Sinans, kas tajā laikā bija viens no populārākajiem un produktīvākajiem arhitektiem.

Svētā apmetņa paviljonā glabājas Muhameda apmetnis, zobens, zobs un citas relikvijas, kuras kopā sauc par Svētajām liecībām. Pat sultānam un viņa ģimenes locekļiem tur nebija atļauts ieiet, izņemot reizi gadā, Ramazāna 15. dienā. Mūsdienās jebkurš apmeklētājs var apskatīt šīs relikvijas personīgi un tādēļ uz šejieni brauc ļoti daudz musulmaņi no visām pasaules malām.

[izmainīt šo sadaļu] Ceturtais pagalms

Ceturtais pagalms bija pilnīgi privāta sultāna teritorija un tajā ir vairāki paviljoni, kioski (köşk), dārzi un terases.

Murads IV 1639. gadā lika uzbūvēt Bagdādes paviljonu, lai atzīmētu iepriekšējā gada Bagdādes ieņemšanu.

Šajā pagalmā arī atrodas jaunu puišu apgraizīšanas paviljons. Apgraizīšana islāmā ir primārais pārejas rituāls, kad zēns kļūst par vīrieti.

[izmainīt šo sadaļu] Sultāna aiziešana no Topkapi pils

1853. gadā sultāns Abdulmedžids I nolēma savu rezidenci pārcelt uz jauno Dolmabahčes pili. Mūsdienās Topkapi pils ir pārveirots par muzeju un tā ir viena no tūristu iecienītākajām apmēklējuma vietām.

Salīdzinājumā ar citām tā laika pilīm, piemēram, ar Šēnbrunnas pili vai ārkārtēji ekstravaganto Versaļu, Topkapi pils atšķiras ar tās cilvēcīgajiem apmēriem, pārdomāto interjeru un taupīgo izvietojumu, neskatoties uz to, ka tajā dzīvoja pasaulē varenās impērijas valdnieks.

Ahmeda II ūdens krāni un kiosks	Sultāna vārti	Flīžu paviljons	Pirmais pagalms: Sultāna naudas kaltuve
Pirmais pagalms: Svētā Irēnas baznīca	Pirmais pagalms: Sodu izpildītāja ūdenskrāns	Pirmais pagalms: Sveiciena vārti	Otrais pagalms
Otrais pagalms: Arsenāla izstāžu zāle	Otrais pagalms: Mērķa stabs	Otrais pagalms: Svētlaimes vārti	Taisnības tornis un Divāna istabas
Trešais pagalms: Audienču zāle	Trešais pagalms: Iekarotāja paviljons	Trešais pagalms: Ahmeda III bibliotēka	Trešais pagalms: Privātais nams
Harēma pagalms	Troņmantnieka istaba	Troņmantnieka istabas interjers	Harēma iekšpagalms
Harēma Zelta eja	Harēma einuhu iekšpagalms	Ieeja sultāna Abdulhamida I apartamentos	Ceturtais pagalms: Sofu kiosks
Ceturtā pagalma strūklaka	Ceturtais pagalms: Baseins	Ceturtā pagalma baseins	Ceturtais pagalms: Ģērbtuve
Ceturtais pagalms: Marmora tronis	Ceturtais pagalms: Ūdenskrāns	Sultāna Murada III zāle	Saldumu zāle
Sultāna un Sultānes Mātes pirts	Sultānes Mātes apartamentu iekšpagalms	Sultānes Mātes apartamenti	Ceremoniju zāle un sultāna tahta