Pirrs

Vikipēdijas raksts

Pirrs (312 p.m.ē. - 272 p.m.ē.) bija nelielas Senās Grieķijas valsts - Epīras valdnieks. Viņš vairākkārt zaudēja troni, tad atkal atguva to. Līdzīgi gāja ar viņa iekarotajām teritorijām. Tā viņš sākotnēji sagrāba daļu Maķedonijas un Tesālijas rietumu teritoriju, taču vēlāk nespēja tās noturēt un bija spiests tās atstāt.

Ne visi Pirra pasākumi bija tik neveiksmīgi. Tā 281.g. grieķu kolonijas Tarentumas (mūsdienu Dienviditālijas pilsēta Taranto) iedzīvotāji lūdza Pirram palīdzību karā pret romiešiem. Enerģiskais Pirrs lūgumu pieņēma un ar 25 tūkstošu vīru un 20 ziloņu lielu karaspēku pārcēlās pāri Adrijas jūrai un divās kaujās, 280. un 279. gadā p.m.ē., viņš romiešus sakāva. Tomēr arī Pirra karaspēks šajās kaujās cieta tik lielus zaudējumus, ka viņš bija spiests izmest savu slaveno frāzi – vēl viena tāda uzvara un mūsu vairs nebūs, kas iegāja vēsturē kā teiciens „Pirra uzvara”.

Droši vien Pirrs ar sava karaspēka atliekām būtu devies atpakaļ uz Epīru, bet te viņš saņēma arī Sicīlijas grieķu lūgumu palīdzēt cīņā pret kartāgiešiem, kuri bija aplenkuši Sirakūzas. Neko darīt, viņš pārcēlās uz Sicīliju un patrieca kartāgiešus gandrīz no visām vietām, kur tie bija nostiprinājušies. Taču grieķi, tikuši vaļā no kartāgiešiem nosprieda, ka tagad arī atbrīvotāji viņiem vairs nav nepieciešami un pieprasīja lai Pirrs aizvācas no Sicīlijas. To gan veicināja arī paša Pirra despotiskās tendences. Pirrs atgriezās Itālijā izsaucies – tad, lūk, kāda ir maksa par manu cīņu ar Romu un Kartāgu!

Itālijā Pirrs 275. gadā p.m.ē. atkal sastapās ar romiešu armiju, šoreiz daudz spēcīgāku, nekā iepriekšējās kaujās un šoreiz romieši Pirra krietni sarukušo armiju smagi sakāva. Viņam nekas cits vairs neatlika kā atgriezties Epīrā ar armiju, kurā bija palikusi vairs tikai kāda trešdaļa sākotnējo karotāju. Pēc 2 gadiem Pirrs zaudēja kaujā ar spartiešiem, viņa armija tika sagrauta un viņš aizbēga uz Argosu Grieķijas centrālajā daļā, bet tur viņš tika nogalināts.

Neskatoties uz savām neveiksmēm un traģisko bojāeju, Pirrs iegāja vēsturē kā izcils, inovatīvs karavadonis. Kāds cits, daudz slavenāks karavadonis – Hanibals, Pirru īpaši cildināja par viņa mākslu izmantot kaujā ziloņus. Arī pats Hanibals pārņēma šo Pirra karamākslu un veiksmīgi izmantoja daudzās cīņās ar romiešiem.