Lāču dzimta

Vikipēdijas raksts

Lāču dzimta

Brūnais lācis (Ursus Arctos)

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Lāču dzimta (Ursidae)

Iedalījums
Pandas (Ailuropoda) ģints Tremarctos Lāči (Ursus)

Lāču dzimta (Ursidae) ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas dzīvo ļoti dažādos apstākļos - no tropiem līdz Arktikai. Lāča kažoks ir klāts ar gariem matiem, tam ir īsa aste, neievelkami nagi, garš purns un nelielas, apaļas ausis. Lācim ir izcila oža un dzirde. Dažas lāču sugas, piemēram, polārlācis un grizli lācis ir cilvēkam bīstamas.

Lāču pārošanās periods iestājas pēc ziemas miega vienu reizi gadā. Parasti piedzimst 1-3 lācēni, kas paliek kopā ar māti līdz 6 mēnešu vecumam. Seksuālu briedumu lāči sasniedz aptuveni 7 gadu vecumā.

Lāči dzīvo vidēji 25-40 gadus.

Polārlācis un Brūnais Lācis savā starpā var pāroties un veidot vairoties spējīgus (fertilus) pēcnācējus. Pirmais dokumentētais gadījums savvaļā notika 2006. gadā Kanādā, kur kāds amerikāņu mednieks, nopērkot licenci, nošava polārlāci, kas, pēc rūpīgākas apskates, izrādījas polārlācenes un grizli lāča pēcnācējs. Lai par to pārliecinātos ķepainim veica DNS analīzes, kuras tika publicētas 12 maijā. Nu jau beigtais lācis tika atdots medniekam kurš bija priecīgs par vērtīgo trofeju. Lai arī daudzi priecājas par šādu lāču eksistenci brīvā dabā, pieredzējuši zoologi satraucas par abu sugu iespējamo degradēšanos un uzskata ka šadu pārošanos veicina lāču dzīves telpas sarukšana un globālā sasilšana. Nebrīvē dažādu lāču krustojumi ir pavairoti daudzviet, tačhu šis ir pirmais brīvā dabā nomedītais eksemplārs.

Lācis ir Krievijas valsts simbols.

Tiek uzskatīts, ka lāčiem līdzinās debess zvaigznāji Lielais Lācis un Mazais Lācis.