Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Elektronika (mūzikas žanrs) - Vikipēdija

Elektronika (mūzikas žanrs)

Vikipēdijas raksts

Sākot ar 70to gadu disko/funk līmeni un elektronisko skaņdarbu veidošanas iekārtām, elektronika kā mūzikas žanrs kļuvis par jaunu novirzienu, ievijot sevī dažādas jaunas skaņas un izveidojot apakšžanrus, kas nebeidzas jau vairāku dekāžu garumā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Deju mūzika (Dance)

Deju mūzikas aizsākumi meklējami 1977.gadā, kad tika izdots Džordžo Morodera (Giorgio Moroder) albums From Here to Eternity. Mūsdienās pastāv ļoti daudz elektronikas apakšžanri, piemēram, tehno (jeb techno), transs (jeb trance), house mūzika, jungle jeb/vai drum'n'bass, elektro (jeb electro) un daudzi citi apakkšžanri.



[izmainīt šo sadaļu] Elektronikas žanri

[izmainīt šo sadaļu] House

House pieder pie elektronikas stila. Tā saknes ir meklējamas Čikāgā (ASV) 80.-to gadu vidū. house baigi izplatījies amerikas dienvidos.

[izmainīt šo sadaļu] Elektro / Elektro Fank (Electro / Electro Funk)

Elektro (zināms arī kā Elektro-Funk vai Elektro Funk) ir elektronikas stils, kura saknes ir rodamas hiphopa kultūras kustībā. Šī stila skaņdarbu aptuvenais ātrums ir no 100 līdz 130 sitieniem minūtē.

Par pirmajiem šī žanra pārstāvjiem jāmin Kraftwerk, Jazz-Funk un Funk records. Elektro bija ļoti populārs Ņujorkā 70./80.-tajos gados. Atkārtotu popularitāti tas piedzīvoja 90.-to gadu sākumā.


[izmainīt šo sadaļu] Dubstep

Dubstep ir elektronikas virziens, kas radies Londonā 21. gadsimta sākumā, ietekmējoties no daudziem dažādiem mūzikas stiliem, tostarp dub, regeja, 2-step, hiphop, drum'n'bass. Šī mūzikas žanra īpatnība ir spēcīgas baslīnijas un salīdzinoši lēns temps (vidēji ap 140 sitieniem minūtē).

Dubstep blakusžanrs, kas attīstījies līdz ar to, ir grime, kurā plaši tiek izmantots vokāls, taču, pateicoties tam, ka dubstep ir salīdzinoši jauns stils, tā apakšstilu priekšraksti vēl nav noteikti un lielākā daļa no tiem vēl ir tikai tapšanas stadijā.

Savu triumfa gājienu dubstep piedzīvoja 2006. gadā, kad šim žanram tika pievērsta pastiprināta uzmanība vispasaules līmenī.

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com