Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Tanganjikas ezers - Vikipēdija

Tanganjikas ezers

Vikipēdijas raksts

Tanganjikas ezers
Koordinātes: 5°30'D 29°30'A
Platība: 32 893 km2
Maks. garums: 673 km
Vid. dziļums: 570 m
Maks. dziļums: 1 470 m
Tilpums: 19 000 km3
Augstums vjl.: 773 m
Izteka: Lukugas upe
Sateces baseins: 231 000 km2
Sateces baseina valstis: Burundi
Tanzānija
Kongo Demokrātiskā Republika
Zambija
Salas:
Apdz. vietas krastos: Kigoma, Tanzānija
Kalemī, Kongo Demokrātiskā Republika

Tanganjikas ezers (Lake Tanganyika) ir liels ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla. Otrs lielākais Āfrikas ezers. Ezers sadalīts starp četrām valstīm - Burundi, Tanzāniju, Kongo Demokrātisko Republiku un Zambiju. Zairai pieder 45% ezera, Tanzānijai - 41%.

Tanganjikas ezers no kosmosa, 1985. gada jūnijs
Tanganjikas ezers no kosmosa, 1985. gada jūnijs

Ezerā darbojas divi prāmji - "MV Liemba" (kursē starp Kigomu un Mpulungmu) un "MW Mwongozo"(kursē starp Kigomu un Bužumburu).

Pirmie eiropieši ezeru sasniedza 1858. gadā - tie bija ceļotāji Ričards Bērtons un Džons Speke. Ceļojuma mērķis bija atrast Nīlas izteku, ko Speke arī paveica, atrodot Viktorijas ezeru.


[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Ezers atrodas Āfrikas Lielā Rifta zonā un tā krastus daudzviet veido stāvas, augstas kraujas. Lielākais tektoniskā lūzuma zonā izvietotais ezers Āfrikā. Dziļākais un pēc tilpuma lielākais ezers Āfrikā. Caurmērā 50 km plats. Krasta līnijas garums - 1 828 km. Vidējā ūdens temperatūra augšējos slāņos - 25°C.

Ezera lielais dziļums un atrašanās tropu joslā noslāņo ezera ūdeni dziļuma joslās, kas savā starpā nesajaucas. Lielākā dziļumā atrodas ūdens bez skābekļa.

Lielākās ezerā ietekošās upes - Ruzizi, Malagarasi, Kalambo. Malagarasi upe ir vecāka nekā Tanganjikas ezers un agrāk tecēja uz Kongo upes baseinu. Ezera izteka - Lukugas upe, kas tek uz Kongo upes baseinu.

Neolamprologus cylindricus - viena no Tanganjikas ezera zivju sugām.
Neolamprologus cylindricus - viena no Tanganjikas ezera zivju sugām.

[izmainīt šo sadaļu] Sugu daudzveidība un zvejniecība

Ezerā dzīvo ap 400 sugu zivis. Lielākā daļa šo zivju sugu dzīvo tikai Tanganjikas ezerā un citur pasaulē nav sastopamas. Lielākā sugu daudzveidība ir piekrastē, savukārt lielākā zivju biomasa - ezera centrālajā rajonā (pelaģiāle).

Endēmiskas ir arī daudzu citu Tanganjikas ezerā dzīvojošu organismu sugas - moluski (kuri šeit bieži ir radniecīgi jūras moluskiem), vēžveidīgie, medūzas, dēles u.c.

Daļa no Tanganjikas ezera zivju sugām ir populāras akvārija zivtiņas pateicoties to košajām krāsām, neparastajām ķermeņa formām un relatīvi labi attīstītajam intelektam.

Pašlaik ap 45 000 ap Tanganjikas ezeru dzīvojošo cilvēku iesaistīti zvejniecībā, ezera krastos atrodas ap 800 zvejas ostas. Aptuveni 1 miljons cilvēku ir atkarīgi no nozvejas. 1995. gadā Tanganjikas ezerā tika noķertas 180 000 tonnas zivju un iezīmējas izteikta pārzvejošana, kas var novest pie straujas zivju resursu izsīkšanas.

Tanganjikas zvejnieki.
Tanganjikas zvejnieki.

[izmainīt šo sadaļu] Ieteicam apskatīt

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:
Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com