Freska
Vikipēdijas raksts
Freska (no it. fresco 'svaigs') ir glezniecības tehnika (parasti – šajā tehnikā radīts mākslasdarbs; pašu tehniku mēdz dēvēt par buon fresco), kurā krāsas pigmenta pulveri sajauc ar ūdeni un glezno uz mitra, nupat uzklāta kaļķu apmetuma. Fresku glezniecība ir īpaši piemērota sausam klimatam, un to kopš vēlīnajiem viduslaikiem līdz XVII gs. bieži lietoja Itālijā.
Buon fresco atšķiras no fresco secco ar to, ka pēdējā tiek gleznots uz sausa apmetuma. Šādā glezniecības tehnikā radīti darbi ir krietni mazāk izturīgi, jo pigments neiesūcas apmetumā. Dažkārt gleznotāji izmantoja abas tehnikas, papildinot jau nožuvušu fresku.
Tā kā buon fresco tiek strādāts uz nupat uzklāta apmetuma, izpētot darbu, iespējams redzēt, cik daudz uzgleznots vienā dienā. Renesanses Itālijā šo daudzumu dēvēja par giornata.
Ēģiptiešu kapeņu sienu gleznojumi parasti ir fresco secco tehnikā, savukārt sienu gleznojumi Pompejos un citur Romā – buon fresco. Freskas tehnikā darināti arī Leonardo da Vinči "Pēdējais vakarēdiens" un Mikelandželo Siksta kapelas griestu gleznojumi.