Zvīņrāpuļi
Vikipēdijas raksts
| Zvīņrāpuļi | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Zvīņrāpuļi (Squamata), kuri pieder pie lepidozauru apakšklases, ir vislielākā mūsdienās dzīvojošo rāpuļu kārta, kas ietver sevī ap 6100 sugu. Tā ir vienīgā rāpuļu grupa, kas pašreizējā ģeoloģiskajā laikmetā ir pilnā plaukumā. Raksturīgākās zvīņrāpuļu pazīmes ir šādas. Ķermeni sedz ragvielas zvīņas, zem kurām tikai dažreiz ir nelielas kaula zvīņas. Skriemeļi tikai procēli. Kvadrāta kauls atšķirībā no visiem pārējiem mūsdienu rāpuļiem veido kustīgu locītavu ar galvaskausa kapsulu. No diviem vaiga lokiem vai nu saglabājies viens — augšējais, vai arī izzūd abi loki. Hoānas atveras aukslēju priekšējā daļā. Kopulācijas orgāni ir ļoti īpatnēji — divu dobu maisu veidā. Vairojas, vai nu dējot olas ar pergamentam līdzīgu čaumalu, kurām atšķirībā no krokodilu un bruņurupuču olām nav olas baltuma, vai arī dzimst mazuļi.
Zvīņrāpuļus iedala 3 apakškārtās. (Hameleonus reizēm iedala atsevišķā apakškārtā. Citi savukārt tos uzskata par ķirzaku apakškārtas pārstāvjiem.)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
- apakškārta Ķirzakas (Lacertilia) (syn. Sauria)
- apakškārta Čūskas (Serpentes) (syn. Ophidia)
- apakškārta Amfisbēni (Amphisbaenia)
|
|
Šis raksts saistībā ar bioloģiju ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
