Rīgas Brāļu kapi

Vikipēdijas raksts

Veidne:Coord/display/title

Rīgas Brāļu kapi, lai gan oficiāli tika iesvētīti vien 1936. gadā , ir viena no pirmajām liecībām par 1. Pasaules karu. 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš, taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kpasētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks A. Zeidaks. Protams, kapos tika guldīti arī Brīvības cīņās kritušie.

Jau 1919. gada 1. decembrī notiek pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. Jau 1920. gadā sāk spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, bet atzīstot, ka par pamatu jāņem A. Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tiek rīkots slēgts konkurss, lai varētu šos darbus veikt. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī K. Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības Pieminekli, viņš uzvarēja un beidzot varēja sākt darbus.

1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja P. Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otru - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem- četru novadu heraldiski tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī- Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai.

Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji.