Sunna

Vikipēdijas raksts

Brīvajā vārdnīcā ir vārds

sunna

Islāms

Ticība

Dievs • Dieva nedalāmība
Muhameds • Praviešu zīmogs
Islāma pravieši • Augšāmcelšanās

Prakse

Ticības apliecinājums • Lūgšana
Gavēnis • Labdarība • Svētceļojums

Vēsture un vadītāji

Islāma vēsture
Islāma nams • Līdzgaitnieki
Pareizi vadītie kalifi • Šiītu imami

Raksti un likumi

Korāns • Sunna • Hadīts
Fikhs • Šariats • Kalams • Tasavufs

Galvenie atzari

Sunnīti • Šiīti

Kultūra & Sabiedrība

Pētniecība • Māksla • Filosofija
Zinātne • Arhitektūra • Mošejas
Izplatība • Sievietes • Bērni
Kalendārs • Svētki • Politika

Vēres

Islāma kritika • Islāmfobija
Islāma terminu rādītājs

Veidne: Apskatīt • Diskusija • Izmainīt

Sunna (arābu valodā: سنة), jeb iemīta taka islāmā ir apzīmējums „pravieša ietajam ceļam”. Sunna sunnītu islāmā ir apzīmējums visām darbībām, ko savas pravietības 23 gados veicis Muhameds un kuras mūsdienu sabiedrībā nonākušas ar Muhameda līdzgaitnieku vienprātības (sahaba) starpniecību. Vairāki islāma speciālisti uzskata, ka sunna patiesībā ir Abrahāma iedibināto reliģisko principu kopums, kuru Muhameds tikai aktualizējis.

Pastāv dažādi atšķirīgi viedokļi par sunnas pretrunām ar hadītu (arābu valodā: حديث) un šīs pretrunas parasti skata atsevišķi, atkarībā no konteksta. Kontekstā ar islāma tiesībām, imamam Malikam un hanafītiem ir atšķirīga nostāja par sunnu un hadītu. Atsevišķos gadījumos imams Maliks saņemtos hadītus ir noraidījis, jo uzskatījis, ka tie ir pretrunā ar „Medīnas iedzīvotāju ierasto kārtību.” Citi speciālisti, savukārt, uzskata, ka sunna sastāv no Muhameda vārdiem, darbiem un atzinumiem, kurus pierakstījuši viņa līdzgaitnieki un, ko mūsdienās sauc par hadītu. Šiītu islāmā par sunnu sauc Muhameda un divpadsmit imamu darbus, vārdus un atzinumus.

Muhameda dzīves aprakstos vairākos gadījumos termins sunna tiek lietots kā sinonīms terminam hadīts.

[izmainīt šo sadaļu] Sunnas tiesiskums

Saskaņā ar sunnītu un šiītu uzskatiem, sunna ir islāma otrs svarīgākais tiesību avots pēc Korāna.

Sunnas tiesību normu iztulkošana balstās uz apskatāmā jautājuma kontekstu un dažkārt mūsdienās šis princips tiek aizmirsts un tiek radīti neskaidri iztulkojumi, kā rezultātā rodas nesaskaņas gan musulmaņu, gan citu cilvēku starpā. Vairāki Korānā neiztirzāti jautājumi tiek skaidroti sunnā un hadītā. Sunnas normatīvi, piemēram, attiecībā uz lūgšanām lielākajai daļai musulmaņu ir bezierunu noteikumi. Musulmaņi, kas ievēro tikai un vienīgi Korānā ietvertās normas, noraida jebkādu sunnas vai hadīta tiesiskumu. Jaunāko laiku liberālā islāma piekritēji uzskata, ka sunna ievērojama tikai attiecībā uz rituāliem un lūgšanām, bet ne tiesību sistēmā.