Sargasu jūra
Vikipēdijas raksts
| Sargasu jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | ~6 000 000 km2 |
| Garums: | 3 200 km |
| Platums: | 1 100 km |
| Maks. dziļums: | 6 995 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Bermudas |
| Lielākās pilsētas: | Hamiltona (Bermudas) |
Sargasu jūra – Atlantijas okeāna daļa, neatbilst klasiskai jūrai, jo Sargasu jūru nevienā pusē nenorobežo sauszeme. Sargasu jūras robežu veido okeāna straumes.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs raksturojums, bioloģija
Vienīgā Sargasu jūras sauszeme - Bermudas. Sargasu jūrai raksturīgi tas, ka to ielenc aktīvas straumes, savukārt pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga, ar biežiem bezvēja periodiem, bez straumēm. Jūras ūdens ir ļoti silts, brīžiem pat pārsteidzoši karsts, vidējā temperatūra ziemā - ap 18 - 23°C, vasarā 26 - 28°C. Jūrā maz nokrišņu, tāpēc ūdens virsējais slānis ir salīdzinoši sāļš - no aptuveni ~ 36.5 ‰ līdz vairāk kā 37 ‰.
Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tomēr jūra ir ļoti produktīva. Šeit lielā daudzumā savairojas dzeltenbrūnās Sargassum ģints aļģes (ap 8 sugas), kas bieži uzkrājas ūdens virsējā kārtā - šīs aļģes ir devušas jūrai vārdu. Sargasu aļģes ir adaptējušās dzīvei Sargasu jūrā un veido sava veida unikālus "jūras aļģu mežus", kas nav raksturīgi citiem Pasaules okeāna reģioniem. Lielu aļģes biomasu (kopā jūrā ap 4 - 11 miljoni tonnu) līdz nesenam laikam palīdzēja uzturēt tas, ka jūras ūdenī dziļi (līdz 60 metrus) iekļuva saules gaisma. Pēdējā laikā jūras dzidrums krities, jo tā piesārņota ar mazutu. Sargasu aļģes kalpo par dzīves vidi lielam skaitam nelielu jūras organismu - krabjiem, garnelēm, astoņkājiem.
Sargasu jūrai ir liela nozīme arī Eiropas un Amerikas zušu dzīvē. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā un dodas attiecīgi uz Eiropu un Ziemeļamerikas austrumu krastu. Zušu mātītes atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu olas. Ap 20°C siltajā ūdenī izdējušas katra līdz 20 miljonus oliņu, tās iet bojā. Savukārt no oliņām izšķiļas mazi, gandrīz pilnībā caurspīdīgi zušu kāpuriņi, kas aptuveni 3 gadus barojas Sargasu jūrā un tad uzsāk ceļu uz upēm.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Ziemeļos norobežo Ziemeļatlantijas straume, austrumos - Kanāriju straume, dienvidos - Ziemeļekvatoriālā straume, rietumos - Golfa straume.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Uzskata, ka Sargasu jūru sasniedza jau senie kartāgieši. Portugāļu jūrasbraucēji Sargasu jūru sasniedza 15. gadsimtā. Sargasu jūru šķērsoja arī Kristofors Kolumbs, kas vēlāk ziņoja par neparasto okeāna daļu, kuru klāj jūraszāles.
[izmainīt šo sadaļu] Leģendas
Jūra ietilpst "Bermudu trīstūrī" un ar to saistīti gan senāki, gan mūsdienu nostāsti par noslēpumainām kuģu un lidmašīnu pazušanām. Jūras nelabo slavu palielina fakts, ka virs tās bieži valda pilnīgs bezvējš, bet kuģu dzinēju dzenskrūves nereti apstājas blīvā jūraszāļu klājuma dēļ.
