See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Mozilla Firefox - Vikipēdija

Mozilla Firefox

Vikipēdijas raksts

  Mozilla Firefox
Uzturētājs: Mozilla Corporation / Mozilla Foundation
Platforma: Gecko
Žanrs: Web browser, FTP client, gopher client
Licence: MPL/GPL/LGPL/Mozilla EULA (priekš binārās izplatīšanas)
Mājaslapa: www.firefox.com

Mozilla Firefox (saīsinājumā Fx vai FF) ir otrā pasaulē populārākā tīmekļa pārlūkprogramma[1] . To lieto apmēram 17% no visiem pasaules interneta lietotājiem. Firefox ir izcelsme no Mozilla Application Suite, kas ir Mozilla korporācijas vadībā.

Firefox lieto atklātā koda Gecko izkārtojuma dzini, kas īsteno dažus sobrīdējos tīmekļa standartus un vēl dažas pazīmes kuras ir domātas gaidāmu standartu papildinājumu paredzēšanai.

Firefox ir iekļauta zīmotņu pārlūkniecība, vārdu kļūdu labotājs, "dzīvās" grāmatzīmes, lejupielādes menedžeris un integrēta meklēšanas sistēma, kas izmanto lietotāja izvēlēto dzini. Funkcijas var būt pievienotas caur apmēram 2,000 papildinājumiem ko ir uztaisījuši trešās partijas attīstītāji[2]; pašas populārākās ir NoScript (bloķē skriptus), FoxyTunes (kontrolē mūzikas atskaņotājus), AdBlock Plus (reklāmu bloķētājs), StumbleUpon (tīmekļa lapu atklāšana), DownThemAll! (lejupielādes funkcijas) un Web Developer (tīmekļa instrumenti).[3]

Firefox darbojas uz Microsoft Windows, Mac OS X, Linux, un citām vairākām Unix līdzīgām operētājsistēmām. Tā šobrīdējā stabilā izlaides versija ir 2.0.0.14, izdota 2008. gada 16. aprīlī[4]. Firefox pirmkods ir brīvprogrammatūra, izdota zem trīs licencēm: GPL/LGPL/MPL.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Deivs Hiats un Bleiks Ross sāka strādāt pie Firefox projekta kā eksperimentālu nozari no Mozilla projekta. Viņi ticēja ka Netscape sponsora komerciālās vajadzības un attīstītāja vadītās turpinoši attīstošās pazīmes kompromisēja Mozilla pārlūkprogrammas lietderību.[5] Pretcīņai tam ko viņi skatīja kā Mozilla Suite bija daudz lieka koda, viņi uztaisīja savrupo pārlūku, ar ko viņi gribēja aizvietot Mozilla Suite. 2003. gada 3. aprīlī Mozilla organizācija paziņoja ka viņi plāno pamainīt savu fokusu no Mozilla Suite uz Firefox un Thunderbird.[6]

Firefox projekts piedzīvoja vairākas vārdu izmaiņas. Sākumā nosaukts Phoenix bet tika pārsaukts tapēc ka bija fabrikas markas strīds ar Phoenix Technologies. Aizvietojuma vārds, Firebird, izraisīja kvēlu reakciju no Firebird; brīvās datubāzes programmatūras projekta. Atbildot, Mozilla pamatlicēji paziņoja ka pārlūkam vienmēr jābūt priekšā "Mozilla" lai nebūtu neskaidrības ar datubāzes programmatūru. Turpinātais spriegums no Firebird projekta lietotāju kopiena pispieda Mozillai pamainīt pārlūkprogrammas nosaukumu; 2004. gada 9. februārī Mozilla Firebird kļuva par Mozilla Firefox, bieži parasti saukta par Firefox. Mozilla dod priekšroku saīsinājumam Fx vai fx, tomēr tā tiek vairāk saīsināta kā FF.[7]

Firefox projekts gājis caur daudzām versijām pirms 1.0 tika izdots 2004. gada 9. novembrī. Pēc vairākām stabilitātes un drošības pārbaudēm, Mozillas pamatlicēji izdeva savu pirmo lielo uzjauninājumu, Firefox versija 1.5, 2005. gada 29. novembrī. 2006. gada 24. oktobrī Mozilla izlaida Firefox 2. Šī versijai kopā nāca pajauninājumi priekš zīmotnēm, papildinājumu menedžerim, interfeisam, meklēšanas dziņiem, jauna sesiju atjaunošanas iespēja, iekšējais vārdu kļūdu labotājs un anti-phishing sistēma.

[izmainīt šo sadaļu] References

  1. Top Browser Market Share for April, 2008. Net Applications. Atjaunināts 2008-05-08.
  2. addons.mozilla.org Browse all Extensions page
  3. Most popular Firefox Add Ons. Retrieved 2007-10-30
  4. Firefox 2.0.0.14 Release Notes. Mozilla. Atjaunināts 2008-04-17.
  5. Goodger, Ben (2006-02-06). Where Did Firefox Come From?. Inside Firefox. Atjaunināts 2007-01-24.
  6. Eich, Brendan; David Hyatt (2003-04-02). mozilla development roadmap. Mozilla. Atjaunināts 2007-01-24.
  7. Firefox 1.5 Release Notes. mozilla.com. Atjaunināts 2008-01-03.


Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:



aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -