Kālija cianīds
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | Kalija cianīds | |
| Ķīmiskā formula | KCN | |
| Molmasa | 65,12 g/mol | |
| Blīvums | 1520 kg/m3 | |
| Šķīdība ūdenī | 71,6g/100ml (25°C) | |
| Kušanas temperatūra | 634°C | |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
Kālija cianīds (KCN)(ciānkālijs) ir ciānūdeņražskābes kālija sāls. Tā ir balta, kristāliska, indīga viela, kas labi šķīst ūdenī.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Kālija cianīdu var iegūt zilskābes reakcijā ar kālija sārmu:
HCN + KOH --> KCN + H2O
Eksistē arī tiešāka metode, no oglekļa monoksīda, amonjaka un kālija karbonāta, dzelzs katalizatora klātienē pie ~600°C:
CO + NH3 + K2CO3 --> 2KCN + 2H2O + 2CO2
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības un pielietojumi
Kālija cianīds ir ļoti stipra inde, tāpēc to agrāk lietoja indēšanai. Ciānūdeņražskābe ir ļoti vāja skābe, tāpēc stāvot gaisā ciānkālijs un tā šķīdumi reaģē ar gaisa ogļskābo gāzi, izdalot gaisā zilskābi un pārvēršoties par kālija karbonātu. Šī iemesla dēļ, ciānkālijs stāvot gaisā, pamazām zaudē savu toksicitāti. Ciānkāliju agrāk lietoja arī par žurku indi un kukaiņu indēšanai zinātniskiem eksperimentiem (tas ātri iedarbojas uz kukaiņiem, un tie nobeidzas bez mehāniskiem bojājumiem). Kālija cianīda toksicitāte pamatā ir saistīta ar cianīdjona kompleksēšanas spēju. Cianīdjons viegli veido stabilus kompleksus, kas nobremzē vielmaiņu. (piem. hemoglobīna cianīdkomplekss ir ~100 reizes stabilāks par hemoglobīna kompleksu ar skābekli, tāpēc pēc saindēšanās ar cianīdu, asinis vairs nespēj pārnest skābekli)(cianīdi deaktivā arī citus fermentus).
Cianīdjonu kompleksēšanas spēju lieto arī zelta ieguves rūpniecībā, jo cianīda (tur gan parasti lieto nātrija cianīdu) šķīdums šķīdina zeltu. Šādā veidā var izskalot zeltu no zelta rūdas.
