Dženova
Vikipēdijas raksts
Genova | |
---|---|
Dženovas ģerbonis |
|
Valsts | Itālija |
Reģions | Ligūrija |
Province | Dženova |
Reljefs | 20 m |
Platība | 243 km² |
Iedzīvotāji | |
- Kopā (2006) | 620 316 |
- Blīvums | 2553/km² |
Laika zona | CET, UTC+1 |
Koordinātes | 44°24′39″N, 08°55′56″E |
Tālsarunu kods | 010 |
Pasta indekss | 16100 |
Patrons | Sv. Jānis Kristītājs |
|
|
Mājaslapa: www.comune.genova.it |
Dženova (itāliešu - Genova, ligūriešu - Zena) - pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras krastā. Ligūrijas galvaspilsēta un Dženovas provinces centrs. Lielākā Itālijas osta un otra lielākā (aiz Marseļas) osta Vidusjūrā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Osta tika izmantota jau ligūru laikos, tomēr tikai Viduslaikos Dženova piedzīvoja strauju uzplaukumu.
Pirms 1110. gada Dženova nostiprinājās kā neatkarīga pilsētvalsts. Kaut arī nomināli Dženova bija Svētās Romas impērijas imperatora pakļautībā, pilsētu pārvaldīja pilsoņu ievēlēti konsuli.
Dženovas republika pamazām pārņēma savā kontrolē Ligūriju, Pjemonti, Korsiku, Sardīniju, dominējot Tirēnu jūras baseinā. Iesaistoties Krusta karos Dženova ieguva īpašumus Palestīnā, Ziemeļāfrikā un Egejas jūrā. Darbojoties kā Bizantijas sabiedrotā, Dženova ieguva īpašumus Melnajā jūrā un Krimā. Cīņā par Levantes tirdzniecību Dženovas tirgotāji nikni konkurēja ar Venēcijas tirgotājiem.
Tomēr uzplaukums neturpinājās ilgi - 1349. gadā no Kafas (mūsdienu Feodosijas Krimā) Dženovā (un arī visā Eiropā) tika ievazāts mēris, kas deva smagu triecienu Dženovas labklājībai. No 1378. gada līdz 1381. gadam norisinājās Kjogijas karš (Chioggia) ar Venēciju, kurā Dženova cieta sakāvi.
No 1394. gada līdz 1409. gadam Dženovā dominēja franči, bet velāk pilsēta bija Milānas kontrolē.
1528. gadā Dženova nokļuva Spānijas impērijas kontrolē. Spāņu laikos pilsēta atplauka un kļuva par ievērojamu mākslas centru. Šeit izveidojās Dženovas baroka un rokoko mākslas skola.
Pēc Amerikas atklāšanas, kad Eiropas jūras tirdzniecība pārvietojās no Vidusjūras uz Atlantijas okeāna piekrasti, Dženova atkal panīka.
1797. gadā Dženova kļuva par franču kontrolētās Ligūrijas republikas galvaspilsētu. Pēc Napoleona sakāves Vīnes kongress iekļāva Dženovu Pjemontas karalistes sastāvā. 1860. gadā Džuzepe Garibaldi no Dženovas sāka savu karagājienu, lai apvienotu Itālijas valsti.
2.pasaules kara laikā Dženovu bombardēja Lielbritānijas kara flote.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Dženovā dzimuši:
- Leons Batista Alberti (Leone Battista Alberti) (1404-1472) - gleznotājs, dzejnieks
- Benedikts XV (Benedictus PP. XV) (1854-1922) - Romas pāvests (1914-1922)
- Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (1931-) - astrofiziķis
- Vitorio Gasmans (Vittorio Gassman) (1922-2000) - teātra un kinoaktieris
- Johans fon Hildebrands (Johann Lukas von Hildebrandt) (1668-1745) - arhitekts
- Inokentijs IV (Innocentius IV) (1180/90-1254) - Romas pāvests (1243-1254)
- Inokentijs VIII (Innocentius VIII) (1432-1492) - Romas pāvests (1484-1492)
- Ludži Luka Kavalli-Sforca (Luigi Luca Cavalli-Sforza) (1922-) - ģenētiķis
- Kristofors Kolumbs (Cristoforo Colombo) (1451(?)-1506) - jūrasbraucējs
- Džuzepe Madzīni (Giuseppe Mazzini) (1805-1872) - politiķis
- Eidženio Montāle (Eugenio Montale) (1896-1981) - rakstnieks
- Nikolo Paganīni (Niccolò Paganini) (1782-1840) - vijoļnieks
- Renco Piano (Renzo Piano) (1937-) - arhitekts
- Feliče Romani (Felice Romani) (1788 - 1865) - dzejnieks
- Sabrina Salerno (Sabrina Salerno) (1968-) - dziedātāja
- Džuzepe Siri (Giuseppe Siri) (1906-1989) - kardināls
- Palmiro Toljati (Palmiro Togliatti) (1893-1964) - politiķis