Marmaraja
Vikipēdijas raksts
Marmaraja (turku: Marmaray) ir zemūdens dzelzceļa tuneļa projekts un ar to zem Bosfora tiek savienota Stambulas (Turcija) Eiropas un Āzijas daļas. Nosaukumu veido turku vārdi Marmara (Marmora jūra) un Ray (sliedes) salikums.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Projekts
Projekta gaitā tiek izbūvēts Bosforu šķērsojošais tunelis 13,6 km garumā, kā arī tiek veikta 63 km gara piepilsētas vilcienu dzelzceļa līnijas rekonstrukcija, rezultātā izveidojot 76,3 km ātrgaitas līniju starp Gebzi un Halkali. Bosfora šaurumā ir iegremdēts 1,4 km garš tunelis, kas ir izturīgs pret zemestrīci un sastāv no 11 sekcijām. Katra sekcija ir 13,5 m gara un sver 18 tonnas.[1] Tuneli iegremdē 56 metrus zem jūras līmeņa: 54 m zem ūdens un 2 m zem zemes.[2] Nogremdēto tuneli ar virszemi savieno zemē izurbti tuneļi no Kaziličešmes Stambulas Eiropas pusē un no Ajrilikčešmes Āzijā. Jenikapi, Sirkedži un Īskīdaras mikrorajonos tiek būvētas jaunas pazemes dzelzceļa stacijas un virs zemes - 37 stacijas tiek remontētas vai uzceltas no jauna.[3][4] Visa rekonstruētā dzelzceļa garumā papildus divām esošajām sliedēm tiek būvētas trešās, lai nodrošinātu 75 tūkstošu pasažieru pārvadāšanu vienā stundā abos virzienos. Lai nodrošinātu intervālu 2 minūtes starp vilcieniem, tiek pārveidota arī komunikāciju sistēma.[5] Ceļš no Gebzes līdz Halkali ilgs 104 minūtes.[3]
Marmarajas celtniecības darbi tika sākti 2004. gada maijā un plānotais darbu beigšanas termiņš paredzēts 2012. gadā.[6] Ar to Stambulā paredz palielināt dzelzceļa satiksmes īpatsvaru visā pilsētas sabiedriskajā transportā no 3,6% līdz 27,7%. Tādā gadījumā Stambulas dzelzceļa satiksme būs trešā lielākā pasaulē pēc Tokijas (60%) un Ņujorkas (31%).[4]
Projekta īstenošana ir aizkavējusies par diviem gadiem dēļ arheoloģiskajiem atklājumiem rakšanas gaitā Eiropas pusē. 2005. gadā strādnieki atraka 4. gs. ostu Portus Theodosiacus.[7] Arheologi atjauno vienīgo bizantiešu kuģi un celtniecības kavēšana nodara paredzētās peļņas zaudējumus viena miljona ASV dolāru apmērā.[8]
[izmainīt šo sadaļu] Finanses
Lielāko daļu no projekta finansē Japānas Starptautiskās sadarbības banka un Eiropas Investīciju banka. Līdz 2006. gada aprīlim Japānas banka bija izsniegusi kredītu 111 miljardu jēnu apmērā un Eiropas Investīciju banka - 1,05 miljardu eiro apmērā. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 2,5 miljardu eiro apmērā.
[izmainīt šo sadaļu] Saites
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Smith, Julian. "The Big Dig" Wired Magazine. Sept. 2007: pages 154–61.
- ↑ Smith, Julian.
- ↑ 3,0 3,1 Facts and figures, web page at the Marmaray web site. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ 4,0 4,1 Travel time and alignment, web page at the Marmaray web site. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ Istanbul, web page at urbanrail.net. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ Smith, Julian.
- ↑ Smith, Julian. p. 157.
- ↑ Smith, Julian. p. 159.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Marmarajas interneta vietne
- Stambulas Tehniskās Universitātes Marmarajas laboratorijas vietne
- Tunnelbuilder tehniskais apraksts
- Marmaray project: The project and its management, Steen Lykke and Hüseyin Belkaya, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 600–603
- Considerations and strategies behind the design and construction requirements of the Istanbul Strait immersed tunnel, L. C. F. Ingerslev, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 604–608
- Marmaray project: Marine operations, the Bosphorus Crossing, Steen Lykke and Frits van de Kerk, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 609–611
- Marmaray project: Tunnels and stations in BC contract, Hideki Sakaeda, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 612–616
- Marmaray BC1 project and surveying works
- BBC article on the project
