Mākoņi
Vikipēdijas raksts
Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā. Mākoņiem ir svarīga nozīme ūdens riņķojumā dabā, tie var pārvietoties tūkstošiem km, līdz ar to pārnesot un pārdalot milzīgas ūdens masas.
Mākoņiem ir būtiska nozīme mūsu klimatā, jo tie regulē Saules enerģijas daudzumu, kas nonāk līdz zemes virsmai un Zemes enerģijas daudzumu, kas atstarojas atpakaļ Visumā. Jo vairāk enerģijas uztver mūsu planēta, jo siltāks ir klimats. Jo mazāk enerģijas nonāk līdz zemei, jo kļūst aukstāks.
Ja nebūtu mākoņu, nevarētu rasties ne lietus, ne sniegs vai krusa. Mākoņi ir viens no dabas brīnumiem; tiem var būt visdažādākās formas un veidi: mazi un balti; tumši un draudoši; kā kokvilnas pogaļas vai milzīgas saulespuķes; plāns palags vai bieza sega; balti, pelēki vai melni; cēli sarkani vai maigi rozā, kad saules stari atstarojas tajos neilgi pirms saulrieta.
[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija
Angļu naturālists Lūka Hovards (Luke Howard) 1803. gadā izstrādāja mākoņu klasifikāciju, kas bāzējas uz pirmatnējo latīnistu klasifikāciju:
- CUMULUS – latīņu valodā "guba" - lai aprakstītu mutuļiem līdzīgus mākoņus;
- CIRRUS – "sproga" - reti mākoņi;
- STRATUS – "kārta, slānis" - palagveida mākoņi;
- NIMBUS – "stiprs lietus" - lietus mākoņi.
Mūsdienu mākoņu klasifikācijas vēl aizvien bāzējas uz Hovarda sistēmu, bet tās jau ir daudz sarežģītākas un pievērš vairāk uzmanības slāņu mākoņu augstumam. Ir 10 mākoņu formas, kuras ir iedalītas 4 pamatgrupās:
- AUGSTIE MĀKOŅI: Cirrus, cirrostratus un cirrocumulus
- VIDĒJIE MĀKOŅI: Altostratus un altocumulus
- ZEMIE MĀKOŅI: Nimbostratus, stratocumulus un stratus
- MĀKOŅI AR VERTIKĀLO ATTĪSTĪBU (konvektīvie mākoņi): Cumulus un cumulonimbus.
1956.gadā Pasaules Meteoroloģijas organizācija izdeva Starptautisko mākoņu atlantu, tajā iekļaujot arī galveno mākoņu formu apakštipu klasifikāciju latīņu valodā.
- LENTICULARIS – lēcveidīgie vai mandeļveidîgie mākoņi; bieži iegareni un parasti ar izteiktu robežu.
- MAMMATUS – tesmeņveidīgie mākoņi, nokarenas formas.
- CASTELLANUS – mākoņi ar izteiktu vertikālo attīstību, atgādinot pils formu.
- VERTEBRATUS – mākoņi, kuru elementi ir sakārtoti it kā mugurkaula skriemeļi, ribas vai zivs skelets.
Ilga mākoņu eksistence izskaidrojama ar daļiņu lēnu krišanu (pilieni 1-10 mm rādiusā krīt ar ātrumu 0,05-1,2 cm/s), augšupejošā gaisa turbulentā kustība veicina ūdens tvaika pieplūdi un jaunu daļiņu veidošanos).
Mūsdienās ir iespēja izkliedēt pārdzesētus mākoņus un miglu, kā arī iedarboties uz bīstamiem krusas mākoņiem. Lai izkliedētu pārdzesētus mākoņus un miglu, tajos ievada aukstuma aģentus - sausā ledus daļiņas vai ledus veidojošas daļiņas (sudraba jodīdu u.c.), kas veicina kristāliska ledus rašanos, kurš izkrīt no mākoņiem; samazinās tvaika spiediens, pilieni iztvaiko, un mākoņi (migla) izklīst.
