Lejasciems
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 1986 (pagastā) | ||
Citi nosaukumi | vācu - Aahof | ||
Rajons | Gulbenes rajons |
Lejasciems ir ciems, Lejasciema pagasta centrs. Tas atrodas netālu no divām upēm - Tirzas un Gaujas, kas senāk kalpoja kā svarīgi ūdensceļi.
Lejasciemu 1867. gadā dibināja Baltijas domēņu valde uz valstij (Krievijas impērijai) piederējušās Lejasmuižas zemes. Dažus gadus vēlāk - 1873. gadā - Lejasciems ieguva miesta statusu.
Drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas, 1922. gadā, tika izveidota Lejasciema pašvaldība, bet 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu. Apmēram pēc desmit gadiem Lejasciems ieguva arī ģerboni, kas, simbolizējot Gauju, tika izveidots ar horizontālu zilu joslu vidū, bet apkārt pamatne zelta krāsā. Tas apzīmēja zelta laukus upes krastos.
Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās tirdzniecība. Taču, kad tika uzbūvēts Pļaviņu - Gulbenes - Valkas dzelzceļš, saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētā bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. [1939]]. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši Lejasciemā
Zenta Mauriņa (1897. gada 15. decembris - 1978. gada 25. aprīlis, Bāzele, Šveice) - latviešu rakstniece un domātāja.