Arhilohs
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
Arhilohs |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki |
Arhilohs (Αρχιλοχος, * ap 680.g. p.m.ē., † ap 645.g. p.m.ē.) bija nozīmīgs sengrieķu dzejnieks un senākais zināmais Eiropas liriskais dzejnieks vispār. Arhiloha dzeja zīmīga ar formu daudzveidību, lakonisku un koncentrētu valodu, izteiktu individuālismu un bieži vien arī skepsi un ironiju pret vispārpieņemtām vērtībām un tradīcijām. Arhilohs ieviesis jamba trimetru un trohaja tetrametru. Ar saviem bieži vien ironiskajiem un satīriskajiem darbiem viņš atstājis lielu ietekmi uz romiešu dzejniekiem Katullu un Horāciju. No viņa darbiem saglabājušies tikai fragmenti. 2005.g. tika atrastas trīsdesmit rindiņas no iepriekš nezināmas Arhiloha poēmas ([1]).
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Ziņas par Arhiloha dzīvi ir ļoti trūcīgas. Viņš dzimis Paras salā, viņa tēvs Telesikls bijis trūcīgs dižciltīgais, māte Enipo - verdzene. Neapmierināts ar dzīvi Parā, viņš pametis Paru un devies uz Teosas salu. Iespējams, viņš kļuvis par algotni. Uzturējies dažādās pilsētās, līdz gājis bojā kaujā pret naksiešiem dzimtajā Paras salā. Gan dzīves laikā, gan arī jo īpaši pēc nāves Arhilohs bijis viens no pazīstamākajiem un iecienītākajiem dzejniekiem Senajā Grieķijā. Parā pat bijis viņam un mūzām veltīts templis - Arhilohejs.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9