Alfa sabrukšana
Vikipēdijas raksts
Alfa sabrukšana - atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols. Šajā procesā kodola masa samazinās par 4 vienībām, bet kodola lādiņš - par 2 vienībām, tādēļ rodas tāda elementa atoma kodols, kurš periodiskajā sistēmā atrodas par 2 vietām tuvāk tās sākumam.
Alfa sabrukšana raksturīga smago elementu kodoliem, kam raksturīga spēcīga elektrostatiskā atgrūšanās starp protoniem. Alfa sabrukšana ir kvantu process, jo tā pamatojas uz tuneļefektu caur Kulona barjeru atoma kodolā.
Urāna izotopa 238U (urāns - 238 ir dabā visvairāk izplatītākais urāna izotops) alfa sabrukšana, rodoties torijam-234 un alfa daļiņai: